-
Metālapstrādes uzņēmumu speciālistu kompetenču modeļu izstrāde
Izpētes jautājumi: atbilstošās nozares raksturojums, tajā pastāvošās tendences, ietekmes faktori nozarē (mikro un makro vides aspekts).
Situācijas izvērtējums
Metālapstrāde ir stratēģiska nozare, tā ir augstas pievienotās vērtības nozare, kurā nepieciešamas plašas zināšanas un pieredze un kas apgādā visas pārējās tautsaimniecības nozares ar mašīnām, ražošanas sistēmām, sastāvdaļām un saistītajiem pakalpojumiem, kā arī ar minētajām nozarēm vajadzīgajam tehnoloģijām un zināšanām. Metālapstrāde ir nevis viendabīga, bet gan ļoti daudzveidīga nozare, kas aptver ļoti daudzas apakšnozares. Metālapstrādes nozare ir viena no straujāk augošajām tautsaimniecības apakšnozarēm Latvijā. Metālapstrādes un mašīnbūves nozarē saražo 16% no kopējā Latvijas rūpniecības apjoma, 70% no nozares ražošanas kopapjoma eksportē. [1.]
Metālu un metālapstrādes nozares nodrošina 8,5% no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. Metālu un gatavo metālu izstrādājumu nozare ir galvenokārt orientēta uz eksportu (caurmērā 70% no kopējās realizācijas), tādēļ nozares attīstību galvenokārt nosaka ārējā tirgus attīstības tendences.
Pēc CSP datiem, par pērnā gada septembri, eksporta nozare ar vislielāko apgrozījumu ir metālapstrāde, veidojot gandrīz 19% no eksporta kopapjoma. Iemesli, kādēļ Latvijā, kur nav metālrūdas ieguvju, par galveno eksportpreci izvirzījušies metālizstrādājumi, jāmeklē "ne tuvākajā pagātnē vai padomju laikos, bet jāatkāpjas krietni tālākā vēsturē – jau uz viduslaiku cunftēm," "Latvijas ģeogrāfiskais novietojums spēlē būtisku lomu. …
Ieviešot uzņēmumā progresīvas tehnoloģijas un piedāvājot klientiem jaunus pakalpojumus, no darbinieka tiek prasītas aizvien jaunas prasmes, līdz ar to mainās arī viņa kompetences līmenis. Arī kvalitātes vadības standarts ISO 9001:2000 uzsver prasību regulāri pārskatīt un noteikt līdzstrādniekiem nepieciešamās prasmes, jo īpaši tiem, kuri ietekmē pakalpojumu kvalitāti. Pārdomāta cilvēkresursu vadība uzņēmumam nodrošina arī finansiālus panākumus. Tāpēc autors izveidos kompetenču modeļus, kuras pamatuzdevums - definēt darbinieka sniegumu ietekmējošos faktorus un veicināt tā uzlabošanos.
