Interese par līdera psiholoģiju radās jau sen. Līderis pirmkārt ir cilvēks, uz kura uzvedību ir orientēti grupas biedri; tieši viņš nosaka uzvedības toni un noteiktu standartu, noteicot grupas mērķus un uzdevumus. Tieši viņam ir psiholoģiskās tiesības piespiest grupas biedrus izpildīt viņa piestādītus mērķus. Citiem vārdiem sakot, līderim ir vara. Un, visbeidzot, pats galvenais – līderis uzņemas atbildību par cilvēku grupu un par tās darbībām.
Ir novērots, ka īstu līderu vidū nav acīm redzamu muļķu. Intelekts viņiem ir obligāts. “Viņi var būt pat neizglītoti no abstraktā intelekta viedokļa, bet prasme pārvaldīt cilvēkus vai sociālais intelekts viņiem noteikti piemīt. Ļoti svarīgs ir tas, ka vairākumam līderu ir nosliece individuāli pieņemt lēmumus, nepakļaujoties ārējam spiedienam. Bez tā, viņš ir emocionāli stabils. Psihologu valodā šī vērtīgā īpašība saucas par “infarkta pretestību” – baiļu un trauksmju neesamību. Neirotisms līderim ir aizliegts.…
