-
Vara, ietekme un konfliktu risināšana, jēdzienu analīze
Nr. | Название главы | Стр. |
Jēdziena “vara” analīze | 3 | |
Jēdziena “ietekme” analīze | 4 | |
“Vara” un “ietekme” jēdzienu salīdzinājums | 5 | |
Jēdziena “konflikts” analīze | 6 | |
“Darba uzdevumu konflikts” un “procesa konflikts” definīciju analīze | 7 | |
Konfliktu preventīvie pasākumi | 8 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 12 |
Konfliktu preventīvie pasākumi
Konflikta sākumposmā tajā iesaistītās puses vai nu neapzinās, vai arī negrib atzīt konflikta esamību. Šajā etapā svarīgi būt vērīgiem un atpazīt konflikta pazīmes un palīdzēt tās dalībniekiem nonākt līdz konflikta atrisinājumam vai nu piedāvājot savu, no konflikta neatkarīga cilvēka, skatījumu uz konkrēto situāciju, vai arī piesaistot tos speciālistus, kas ir kompetenti konfliktu risināšanas jomā un var palīdzēt (Oganisjana, Ozols & Seleviča, 2016). Autore piekrīt Oganisjana, Ozola un Selevičas domai, par to ka konflikta sākumposmā cilvēki var neatzīt vai neapzināties tas esamību, tāpēc svarīgi lai konfliktu savlaicīgi pamana vadītājs vai cita ieinteresēta persona. Lai samazinātu un novērstu konfliktus darbavietā, ir nepieciešamas zināšanas par par to, kāpēc rodas konflikti, tas attīstītības stadijām, risināšanas metodēm. Šajā gadījumā būtu noderīgi regulāri rīkot seminārus par konfliktu risināšanas tematu, kuros būtu apskatāmi šādi jautājumi – kas ir konflikts un to veidi?, kā rodas konflikti?, konfliktu attīstības stadijas, konfliktu risināšanas metodes, konfliktu preventīvie pasākumi. Ja vadītajam būs zināšanu bāze, viņam būs vieglāk novērst, atpazīt un risināt konfliktus.
Katra komanda kaut kādā brīdī piedzīvos konfliktus, ar jebkuru situāciju vieglāk tikt galā, ja viņu paredzēja, apdomāja un iepriekš izdomāja iespējamus risinājumus. Jāizveido organizatoriskā kultūra, kura vērsta uz konfliktu risināšanu. Var izveidot vadlīnijas (skat. 2. att.), kas nosaka pasākumus, par konfliktu ziņošanu, to risināšanas ceļiem, kā arī veidiem, kā novērst tā atkārtošanos (Barredo, 2017).
…
Autore secina, ka pārsvarā, definīcijās, vara ir cilvēka statuss, iespēja, spēja, kas ļauj kontrolēt, iespaidot, ietekmēt, pakļaut citus. Varas definīcija ir stipri atkarīga no tās veida, vai tas ir ar likumu noteikta vara, amata pilnvaras vai cilvēka iekšējais, dabiskais spēks kontrolēt un pakļaut citus. Autore secina, ka kopīgais starp "ietkmes" definīcijām ir tas, ka ietekme ir kādas personas vai lietas iedarbība, kas rada pārmaiņas notikumos un citu cilvēku rīcībās, uzskatos utt.
