Lai cik ierobežoti būtu resursi, vienmēr pastāv daudzi izlietošanas varianti, jeb alternatīvas. Alternatīvās izmaksas ir jebkura visaugstāk novērtētā iespēja, no kuras ir jāatsakās, izvēloties citu variantu. Izvērtējot visus resursus, resursu ierobežotības apstākļos, nākas no kaut kā atteikties, jāizvēlas viena alternatīva. Ar alternatīvām izmaksām saskaras dažādi uzņēmumi, sabiedrība un valsts.12 cilvēki izvēlas alternatīvu, kura tiem šķiet vislabākā, jo salīdzinājumā ar citām alternatīvām, tai ir vismazākās izmaksas un tā dod vislielāko labumu.
Ražošanas iespēju līkne atspoguļo sabiedrības maksimālās iespējas ražot noteikta daudzuma divus produktus visās iespējamās kombinācijās, pastāvot pilnīgai un efektīvai esošo resursu izmantošanai. Vajadzību daudzveidība prasa arī darba daudzveidību. Tā parāda cik efektīva ir saimniekošana, kur novirzās resursi un, vai notiktu konkrētu pakalpojumu vai preču ražošana konkrētos gadījumos.13
Resursu efektīva izmantošana ir atkarīga no cilvēku ekonomiskās rīcības ievirzes motīviem, jo ikviena cilvēka, t.i. uzņēmēja, pārvaldnieka, strādnieka u. c., darbības mērķtiecība vienmēr ir motivēta. Jebkurš strādnieks ar noteiktām iemaņām un kvalifikāciju ir personība ar raksturīgu darba motivāciju. Ekonomikā visstiprākais saimnieciskās darbības motīvs, stimuls ir vēlēšanās iegūt iespējami vairāk naudas, jo tā paplašina personisko interešu realizācijas iespējas. Motivācija ir tas, kas nosaka cilvēka rīcību. Mainoties motivācijai, mainās arī cilvēka izdarītās izvēles.14
…
