-
Amonjaks
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Amonjaka fizikāli ķīmiskais raksturojums | 3 | |
| Marķējums | 3 | |
| Iegūšana | 3 | |
| Izmantošana | 4 | |
| Atrašanās vidē | 4 | |
| Amonjaka piesārņojuma avoti gaisā | 5 | |
| Amaonjaka iespējamā kaitīgā iedarbība uz veselību | 6 | |
| Amonjaks tabakā | 6 | |
| Vielas iespējamā kaitīgā iedarbība uz vidi | 7 | |
| Likumdošana | 7 | |
| Amaonjaka iespējamis piesārņojums RVC noplūdes gadījumā | 8 | |
| Literatūras saraksts | 11 |
Amonjaka fizikāli ķīmiskais raksturojums
Molekulmasa: 17,03 [1; 7]
Vārīšanās temperatūra: -33,35C [2; 15]
Kušanas temperatūra: - 77,7C [2; 15]
Kritiskā temperatūra: +132C [2; 4]
Relatīvais blīvums, gāze: 0,6 (gaiss = 1) [4]
Relatīvais blīvums, šķidrums: 0,7 (ūdens = 1) [2; 4]
Šķīdība ūdenī: 31g/100g ūdens +25C [15]
Pašuzliesmošanas temperatūra: +630C
Eksplozijas robeža: 15-30% gaisā, taču grūti panākt tās uzliesmošanu gaisā, tāpēc tā klasificēta kā nedegoša.
Vielas agregātstāvoklis: gāze, viegli sašķidrināma. Gāze bezkrāsaina, ar asu smaržu. Ož līdzīgi ožamajam spirtam [15].
Iegūšana: 95% pasaulē saražotā amonjaka iegūst pēc Habēra-Boša metodes. Vēl amonjaku var iegūt pēc kalcija cianamīda metodes un no koksēšanas gāzēm [1, 549].
Stabils savienojums. Pārvadāšanai – kopā ar citām ķimikālijām vai ūdenī. Reaģē ar dažādiem savienojumiem, ieskaitot sudraba un zelta sāļus, halogēnus, sārmu metālus, skābju tvaikus u.c.…
Amonjaks iegūšana, izmantošana, atrašanās vidē, amonjaka piesārņojuma avoti, amonjaks tabakā, likumdošana. Amonjaka iespējamie piesārņojuma avoti Rīgas vēsturiskajā centrā (datormodelis). Amonjaka marķējums.
