Var secināt, ka transaktīvā līderība raksturīga vadīšanas lomai, savukārt, transformatīvā – līdera lomai.
Kopumā Līderības teorijas iedalās pēc līdera darbībām, īpašībām un īpatnībām. Kā piemēru var minēt O.Tida teorijas aprakstu, kurā norādīts, ka līderis ir apveltīts ar šādā īpašībām:
• Fizisko un emocionālo izturību. Līderība – tas ir smags darbs, tāpēc līdera izturībai ir jābūt augstākai nekā vidēja līmeņa vadītājam;
• Organizācijas sūtības un darbības virzības izpratne. Līderim jābūt ar skaidriem mērķiem un jāiedvesmo citi to sasniegšanai;
• Entuziasmam. Līderi bieži vien tiek uzskatīti par apsēstiem. Viņu entuziasms transformējas virsvaldībā un ietekmē citus;
• Draudzīgam, komunikablam. Līderim ir sliktāk, ja no viņa baidās. Viņam ir nepieciešams, lai būtu šīs simpātijas no padotajiem, citāti padotie nebūs ietekmējami.
Līderības komponenti ir sekojošie:
• Līderis/Līderi- raksturs, talants, spējas, īpašības, vērtības, pārliecība, amats, potenciāls, pieredze un pašmotivācija;
• Sekotāji (līdera grupa)- raksturi, īpašības, vērtības, spējas, talants, pārliecība, pašmotivācija, grupas saliedētība;
• Situācija/Situācijas- mērķi, uzdevumi, organizācijas darbības nozare, politiskā sistēma valstī un citi.
…
