-
Komunikācijas nozīme menedžmentā
Komunikācija- informācijas divpusēja apmaiņa, kas nodrošina savstarpēju saprašanos.
Komunikācija var notikt, ja:
Tajā ir iesaistīti vismaz divi cilvēki;
Ir informācija;
Ir nepieciešamie informācijas nodošanas līdzekļi.
Efektīvai komunikācijai ir būtiska nozīme visā tautsaimniecībā, valdības un militārajās organizācijās, biznesā, apkalpošanas sfērā, ģimenē – visur, kur cilvēki nonāk savstarpējā saskarē.
Laika gaitā iemantotie paradumi nosaka mūsu sarunu produktivitāti un ir pamats sekmīgai karjerai.
Svarīgs ir teiktā saturs, jo tas ataino mūsu darbaspējas. Tas uzskatāmi parāda izglītības, inteliģences un aplūkojamā temata izpratnes pakāpi. Taču ne tikai tas, ko mēs sakām, bet arī tas, kā mēs to pasakām, veido mūsu reputāciju un ietekmē attiecības ar citiem cilvēkiem.
Atkarībā no izturēšanās veida teiktais var tikt pastiprināts un uzsvērts; lietas, par ko tiek runāts katru dienu, un veids, kā par tām tiek runāts, parāda, cik labi vai slikti ir sakārtotas un izanalizētas mūsu domas.
Labākas sekmes uzņēmējdarbībā ir cilvēkiem, kas apguvuši un prot izmantot savas zināšanas komunikācijas mākslā. Respektīvi, kas spēj runāt ar ikvienu tā, lai piesaistīti sarunu biedra uzmanību sev un savai idejai.…
1.posms – Informācijas atlase un formulēšana. Pats nosūtītājs lemj, kurai informācijai ir lietderīgi kļūt par komunikācijas priekšmetu. Ja vadītājs ir labvēlīgi noskaņots pret saviem darbiniekiem, viņš, vērtējot padarīto, atradīs un izcels arī pozitīvo, un otrādi – ja vadītājam ir negatīvs priekšstats par darbinieku spējām atrisināt problēmas, viņi tiks vienīgi kritizēti. 2.posms – Informācijas kodēšana. No vēlēšanās sazināties izriet ļoti sarežģīta darbība – informācijas kodēšana, tas ir, simbolu izvēle, ar kuru palīdzību informācija tiks nodota. Šie simboli var būt ne tikai rakstīti vai izteikti vārdi, tie var būt arī žesti un kustības, balss intonācija, sejas izteiksme un citi izteikšanās veidi. Kodēšanu var ietekmēt mūsu garastāvoklis, iepriekšējās attiecības ar informējamo personu un mūsu priekšstati par labāko informācijas izteikšanās veidu. 3.posms – Kanālu izvēle un informācijas nodošana. Kad informācija ir iekodēta, t.i., kad izvēlēti piemēroti simboli, lai izteiktu mūsu ideju, notiek informācijas nodošana. Būtiska nozīme ir informācijas nosūtīšanas kanālam (Nosūtīšanas kanāls ir ceļš, pa kuru informācija tiek nodota saņēmējam.). Informācijas kanāla izvēli parasti nosaka organizatoriskā struktūra. Visbiežāk izmantotie kanāli ir šādi: runa, rakstveida ziņojumi, elektroniskie sakaru līdzekļi.
