Автор:
Оценка:
Опубликованно: 28.02.2022.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: 14 единиц
Ссылки: Не использованы
Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 1.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 2.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 3.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 4.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 5.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 6.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 7.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 8.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 9.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 10.
  • Конспект 'Literatūras analīze. Sociālajam dialogam nepieciešamās prasmes', 11.
Фрагмент работы

Secinājumi
Sociālais dialogs ir neatņemama sastāvdaļa veiksmīgai informācijas apmaiņai, secināšanai un lemumu pieņemšanai lokāli un globāli…..Strong, independent workers' and employers' organizations with the technical capacity and the access to relevant information to participate in social dialogue. • Political will and commitment to engage in social dialogue on the part of all the parties. • Respect for the fundamental rights of freedom of association and collective bargaining. • Appropriate institutional support. Izmantojot sociālo dialogu, sabiedrība var nodrošināt, ka tās iecerētais projekts vai darbību virkne atbilst mērķa saņēmēju mērķiem un ir optimāli izstrādāta. Tas ir ilgtspējīgs arī no kopienas viedokļa, jo sociālais dialogs ļauj uzņēmumam visaptverošāk ņemt vērā plašākas attīstības vajadzības, un sabiedrība var piedalīties tās izstrādē un pienākumos (piemēram, ieguldījums pārvaldībā un finansējumā), kas novērš atkarību.
Tomēr konsultāciju ar valdību valsts un vietējā līmenī bija daudz
spēcīgāka nekā apspriešanās ar darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem. Daudzi darba ņēmēji
tiesības tika saglabātas īpašumtiesību pārejas laikā, ko tās atzina un
augstu novērtēts. Visbūtiskāk tas ietver arodbiedrību labāku piekļuvi darba ņēmējiem
organizējiet un turpiniet iesaistīties sarunās par darba koplīgumu slēgšanu. Tomēr mazākie
lauksaimniekiem ir atšķirīgas juridiskās saistības attiecībā uz pabalstiem, kas pienākas darba ņēmējiem, un
tam ir mazāk finanšu līdzekļu, lai turpinātu maksāt diskrecionārus pabalstus, ko Michelin
nodrošināts. Šo pabalstu zaudēšana noteikti ir sāpinājusi strādniekus. Iespējams, ka,
pastiprinot sociālo dialogu nākotnē, POVB projekts var atrast radošus
risinājumi, lai atjaunotu daudzus zaudētos ieguvumus un risinātu daudzas darba ņēmēju problēmas,
jo īpaši drošības un veselības aizsardzības jautājumi, padarot iniciatīvu vēl slavējamāku

Коментарий автора
Atlants