-
Vadītāja un līdera īpašības
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 2 | |
1.nodaļa | Vadības un līderības teorijas | 6 |
1.1. | Vadības ( līderības ) stilu teorijas : | 6 |
1.1.1. | Vadības stils pēc N.A.Vitkes. | 8 |
1.1.2. | K.Levina vadības stilu tipoloģija. | 9 |
1.1.3. | Klasiskais vadības stilu pamatmodelis. | 10 |
1.2. | Biheiviorālās līderības teorijas. | 13 |
1.2.1. | Ohaijo universitātes zinātnieku pētījumi. | 13 |
1.2.2. | Mičiganas universitātes zinātnieku pētījumi. | 16 |
1.3. | Situatīvās līderības teorijas. | 18 |
1.3.1. | Vadības stils pēc V.Vrumma un F.Etona modeļa. | 18 |
1.3.2. | F.Fīdlera modelis – vadīšana atbilstoši situācijai. | 20 |
1.3.3. | R.Houza un M.Evansa teorija. | 21 |
2.nodaļa | Psiholoģiskais klimats kolektīvā. | 24 |
2.1. | Teorijas par psiholoģisko klimatu. | 24 |
2.2. | Krievu psihologu pētījumi. | 25 |
2.3. | ASV psihologu pētījumi. | 28 |
2.4. | K.Levina pirmatklājums. | 30 |
2.5. | Sistemātiskā pieeja organizāciju klimata pētīšanai. | 31 |
Secinājumi | 34 | |
Nobeigums. | 36 | |
Literatūras saraksts | 37 |
Jēdziens “vadības stils “ vai precīzāk “līderisma stils “tika ieviests 30 gados ASV .Pirmo problēmas risinājumu par vadības stila efektivitāti kolektīvā piedāvāja K.Levins (Kurt Lewin ) un viņa palīgi Ronalds Lipits ( Lippitt ) un R.Vaits ( Ralph White ) . Tika izdalīti trīs “klasiskie “ vadības stili : autokratīvs , demokratīvs , anarhīvs .
Savukārt 50.-60. gados ASV tika izveidoti divi virzieni , kuri apskata vadības teorijas . Tie ir Oaijo un Mičiganas skolas .
Lielu ieguldījumu situatīvās vadības teorijas attīstībā deva tādi amerikāņu zinātnieki kā F.Fidlers ( Fred E.Fiedler ) , kurš savā teorijā pauž viedokli , ka cilvēks nevar nainīt savu vadības stilu ; un V.Vrums (Victor H.Vroom ) , kurš uzskata , ka cilvēks var būt pietiekami lojāls , lai spētu pārslēgties no viena vadības stila uz citu.…
Aprakstīts par to kādi ir vadītāja tipi, vērtēti pēc īpašībām....
