-
Latvijas makroekonomiskais stāvoklis un iespēja to stabilizēt
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 2 | |
1. | LATVIJAS MAKROEKONOMISKĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE | 3 |
1.1. | Bezdarba līmenis Latvijā 2008.gadā | 5 |
1.2. | Bezdarba līmenis Latvijā 2009.gadā | 6 |
1.3. | Inflācijas līmenis Latvijā 2008.gadā | 6 |
1.4. | Inflācijas līmenis Latvijā 2009.gadā | 7 |
2. | LATVIJAS EKONOMIKAS STABILIZĒŠANA | 8 |
2.1. | Ieteikumi Latvijas ekonomikas uzlabošanai | 8 |
2.1. Ieteikumi Latvijas ekonomikas uzlabošanai
Darba gaitā man radās daži ieteikumi, ko, manuprāt, varētu izmantot ekonomikas uzlabošanai un stabilizēšanai. Un tātad, mani ieteikumi ir sekojoši:
1. Nepieciešams stimulēt ekonomiku un veicināt uzņēmējdarbību, lai valsts pēc iespējas ātrāk pārvarētu krīzi un nodrošināt valstij ekonomisko izaugsmi.
Es uzskatu, ka valsts veicināt uzņēmējdarbību var tikai ar vispārējo nodokļu likmju samazināšanu, piemēram, jaunie uzņēmumi nodokļus varētu nemaksāt 1 gadu, vai arī nodokļu atlaides tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar eksportu. Par darbiniekiem varētu būt mazāki nodokļi, piemēram, 15% 24.09% vietā, jo tad samazināsies ēnu ekonomika. Valstī ir jāsamazina birokrātija.
2. Veicināt nodarbinātību.
Nodarbinātību varēs veicināt, kad pieaugs cilvēku pirktspēja, kas izraisīs pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kas savukārt uzņēmējiem liks pieņemt darbā arvien jaunus darbiniekus.
3. Veicināt rūpniecību un eksportu, lai līdzsvarotu tautsaimniecību.
4. Ieviest sociāli taisnīgāku un efektīvāku nodokļu politiku – ieviest progresīvo ienākuma nodokli, jo augstaki ienākumi, jo lielāks nodoklis jamaksā.
5. Būtiski uzlabot valsts konkurētspēju – aktīvāk pievērsties ražošanai un eksportam, piemēram, lopkopība un lauksaimniecība, ierīkot plašākus augļu laukus (āboli, bumbieri u.tml.), lai arī mēs varētu savu produkciju eksportēt uz citām valstīm nevis pārsvarā importēt.
…
Pasaules finanšu krīze ir ļoti smagi ietekmējusi Latvijas tautsaimniecību. IKP krīzes laikā ir samazinājies par ¼ daļu, bezdarba līmenis ir palielinājies no 5,3% 2007. Gada beigās līdz 19,7% 2009. Gada beigās. Būtiski samazinoties budžeta ienākumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. Gadā sasniedza 9%. Krīzes dziļumu Latvijā pastiprināja ārējā sektora izteikta nesabalansētība, kas izveidojās straujās izaugsmes gados. Būtiskais privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas notika straujākos tempos nekā kopējā ekonomiskā izaugsme, balstījās lielā mērā uz nozīmīgu ārējā kapitāla ieplūdi. Tas noteica maksājumu bilances liela tekošā konta deficīta izveidošanos un līdz ar to Latvijas ekonomikas pasliktināšanos. Pasaules finanšu krīzes ietekmē, izsīkstot finanšu ieplūdei, notika straujš privātā patēriņa un investīciju samazinājums, tāpat bija vērojama būtiska preču un pakalpojumu eksporta un importa bilances pārmaiņas un izklaides apjomu kritums. Vissmagākais periods Latvijas ekonomikai bija 2008. Gada beigās, kad finanšu sektorā un valsts budžetā izveidojās kritiska situācija un bija jālūdz starptautisko organizāciju finanšu palīdzība. 2008. Gada decembrī Saeima pieņēma „Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu”, kurā tika noteikti galvenie ekonomiskās krīzes pārvarēšanas virzieni.
