-
Konfliksituācijas analīze
Padomājot arī par to cik labi pretendents spēs veikt doto darba uzdevumu, kad būs pieņemts darbā, nebija iespējas šo jauno vadītāju salīdzināt ar citiem pretendentiem, jo netika veikts nekāds iekšējais vai ārējais konkurss. Kļūdas pieņemot vai noraidot visbiežāk rodas tāpēc, ka nav precīzi organizēts personāla izvēles process[4., 219. lpp.] Šajā gadījumā vajadzēja reaģēt uzņēmuma vadībai vai personāla vadības darbiniekam, redzot to, ka ilggadējais kolektīvs jūk, darbinieki iet prom, pēc tam kad darbu uzsāk jaunais vadītājs. Vajadzēja reaģēt uz šo jaunā vadītāja vadīšanas stilu un nekompetenci. Ja uzņēmuma vadība vai personāla vadītājs būtu reaģējuši, novērtējot situāciju, aprunājoties ar jauno vadītāju, attīstītu, piem., izveidotu mācības jaunajam vadītājam, palīdzētu viņam adaptēties jaunajā amatā, iespējam šī situācija tiktu novērsta un viss kolektīvs tiktu saglabāts. Arī apmācības spēcīgi ietekmē uzņēmuma kultūras maiņu: precīzi noteiktas mācību vajadzības un veiksmīga apmācības formu izvēle un jauno kompetenču pasniegšana ir labs veids, kā nostiprināt jaunās vērtības, pārmaiņas un veicināt jaunajai situācijai adekvātu un vēlamu darbinieku uzvedības modeli.
Ja šajā uzņēmumā tiktu izsludināts vakantā amata konkurss un varētu pieteikties jebkurš darbinieks, tad arī personāla vadītājs varētu izvēlēties piemērotāko kandidātu šim amatam, izvērtējot gan CV, gan izglītību, gan saskarsmes spējas, gan iespaidu pārrunu laikā un citas īpašības, kuras vajadzīgas vadītājam. Galvenais šajā situācijā bija reaģēt uz notiekošo uzņēmumā, kolektīva, jaunā vadītāja vadīšanas stilā utt.
…
Konflikta iemesls. Kolektīvs nevar sadarboties ar jauno vadītāju. Ilggadējais vadītājs tiek paaugstināts amatā un aiziet prom, bet viņa vietā tiek iecelts vadītāja vietnieks. Kādu laiku nevienam padotajam nav iebildumu par jauno vadītāju, nav pretenziju pret jauno kārtību. Bet pienāk brīdis, kad kolektīvs sāk šķelties. Starp darbiniekiem ir sākusies konkurence, par vadītāja vietnieka vietu. Kolektīvs vairs netiek galā ar tam uzliktajiem pienākumiem, kaut gan visu šo ilgo laiku varēja visus pienākumus izpildīt. Spriedze pieaug, kolektīva vidū sākas baumošana. No sākuma liekas, ka šīs baumas izplata kāds no darbiniekiem. Jaunajam vadītājam rodas aizdomas kurš darbinieks tas varētu būt, un tādēļ pret šo darbinieku sākas dažādas "piekasīšanās". Vadītājs visu laiku aizrāda šim darbiniekam par viņas visniecīgākajām kļūdām, kontrolē katru viņa darbību, meklē vismazāko iemeslu, lai atbrīvotos no šī darbinieka. Sapulcē, vadītājs šim darbiniekam, visa kolektīva priekšā, saka aizrādījumus.
