Lai sāktu analizēt likumu “Par uzņēmējdarbību” un Komerclikumu, sākumā mazliet pievērsīšos jaunajam Komerclikumam, tā nozīmīgumam Latvijas uzņēmējdarbībā.
Tiek paredzēts, ka ar Komerclikuma pieņemšanu Latvijā tiks sakārtota uzņēmējdarbības vide.
Jaunais Komerclikums iedalās 3 daļās:
A daļa - Komercdarbības vispārīgie noteikumi. Šajā daļā tiek regulēti pamatinstitūti un tiek definēti pamatjēdzieni.
B daļa - Komersanti. Šeit ir runa par dažādiem komersantiem - individuālo komersantu un visu veidu komercsabiedrībām.
C daļa - tiek regulēta komercsabiedrību reorganizācija - apvienošana, sadalīšana un pārveidošana.
Līdz ar Komerclikuma stāšanos spēkā, spēku zaudēs virkne pašlaik spēkā esošu likumu, tajā skaitā likumi “Par uzņēmējdarbību”, “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, “Par akciju sabiedrībām”, “Par līgumsabiedrībām” u.c. likumi, kas regulēja uzņēmējdarbību Latvijā.
Pilnīgi skaidrs ir fakts, ka likumdošana uzņēmējdarbības jomā vienkāršosies. Komerclikums neietver visas normas, kas regulē komercdarbību, tas regulē tikai komercdarbības pamatus. Tādējādi atrsevišķi likumi, kas reglamentē specifiskas komercdarbības sfēras, ir atstāti ārpus Komerclikuma. Piemēram, Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, likums “Par vērtspapīriem” un vēl daudzi citi likumi.…
