-
Katastrofas apraksts. Plūdi Jelgavā 2010.gadā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Plūdu definīcija | 3 |
| 2. | Katastrofas apjoms (sekas, zaudējumi) | 3 |
| 3. | Reaģēšanas pasākumi | 4 |
| 4. | Seku likvidācijas pasākumi | 6 |
| 5. | Preventīvie pasākumi | 7 |
| 6. | Gatavības pasākumi | 8 |
| Pasākumi, kurus pēc manām domām būtu bijis jāveic | 10 | |
| Izmantoto avotu saraksts | 11 |
Jelgavas pašvaldības vadība uzskatīja, ka rīcības plāns cīņai ar 2010.gada plūdos izraisītajām sekām bijis veiksmīgi izstrādāts, tāpat arī visi ar to saistītie pasākumi bijuši veiksmīgi organizēti. Līdzīgi uzskata arī citas atbildīgās amatpersonas un dienestu vadītāji, to atklājot 12.aprīlī Jelgavas domes rīkotajā preses konferencē.
Pretplūdu pasākumi, darbību plāns un arī applūstošo teritoriju kartes tika sagatavotas ļoti profesionāli. Cilvēki strādāja, neskaitot stundas, strādāja diennaktīm, turklāt ļoti godprātīgi pildot darba pienākumus.
Pretplūdu pasākumos piedalījās deviņas institūcijas un dienesti, kuri situāciju esot kontrolējuši. Turklāt gan to darbinieki, gan Civilās aizsardzības komisija varēja strādāt bez lieka satraukuma, jo viss bija ļoti profesionāli izplānots, tādēļ atbildīgie darbinieki vienmēr zināja, kā jārīkojas jebkurā draudu situācijā. Īpaši profesionāli plūdu laikā sadarbībā ar valsts un citām institūcijām darbojušies pašvaldības komunālie un operatīvie dienesti - pašvaldības policija, aģentūra «Pilsētsaimniecība» un it īpaši Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde un SIA „Jelgavas ūdens”.
Plūdi pirmos pārsteidza Romas ielas, Būriņu ceļa un Putnu ielas iedzīvotājus. Tiesa, neviens no viņiem evakuēšanai nepiekrita. Tie, kuriem ūdens jau bija ieplūdis mājā, devās pie radiem un draugiem. Cilvēki, kuri nevēlas pamest savu mitekli, uz mājām labākajā gadījumā varēja tikt ar pašiem garākajiem gumijas zābakiem. Kārniņu ceļā un Vircavas ielā iedzīvotāji pārvietojās ar gumijas laivām.…
Jelgavu visai strauji plūdi sāka pārņemt 2010.gada 22. martā, kad savu varenību rādīja mazās Svētes un Platones upes, no kurām tas tiešām vismazāk tika gaidīts. Romas ielas un Būriņu ceļa apkaimes iedzīvotāji bija pirmie, kas izjuta plūdu situāciju, taču, neskatoties uz to, ka šīs ielas bija applūdušas un slēgtas, daļa māju jau ūdenī, neviens iedzīvotājs evakuācijai nepiekrita. Daži aizbrauca pie radiem un draugiem. Bet jau naktī uz 23. martu ūdens par 36 centimetriem bija cēlies arī Lielupē un krietni vairāk Driksā, kas appludināja Pasta salu, slēgtas tika vēl vairākas ielas, kā arī evakuēti pieci iedzīvotāji, bet vairāki pametuši savas mājas. Jau 24. martā elektrība bija atslēgta teju 700 pilsētas mājsaimniecībām. Lielāko atzīmi virs jūras līmeņa Lielupe sasniedza ceturtdienas, 25. marta vakarā – 3,44 metri virs jūras līmeņa. Krietni virs kritiskās robežas, un applūdusi bija jau ceturtdaļa pilsētas teritorijas. Šajā dienā pastāvēja pat draudi slēgt dzelzceļa tiltu, bet, par laimi, tik tālu nenonāca. Sarežģītākā situācija bija Kārniņu ceļā, Sieramuižas apkaimē un 6. līnijā.
