Uzņēmumu finanšu vadība

VISPĀRĒJĀ FINANŠU TEORIJA

Grāmatvedības uzdevums ir sniegt finanšu vadībai informāciju, lai uz tās pamata pieņemtu lēmumus, kas uzlabotu uzņēmuma darbu un vairotu peļņu.

Grāmatvedības informācijas lietotāju kategorijas:
─ iekšējie – vadība, personāls;
─ ārējie informācijas (pārskatu) lietotāji:
o tieši ieinteresētie – akcionāri, konkurenti, piegādātāji, pircēji;
o lietotāji, kuri ieinteresēti, lai iedrošinātu lietotāju aizsardzību – konsultāciju firmas, revidenti, ieņēmumu dienests.

Grāmatvedība dalās:
1. finanšu gr. – atspoguļo pagājušos uzņēmuma darījumus;
2. vadības gr. – vērsta uz nākotni iekšējo ziņojumu sagatavošanai– pašizmaksu kalkulācija, izmaksu noteikšana. Vadības grāmatvedības tehnoloģiju izvēlas vadītājs.

FINANŠU SISTĒMA – valsts un uzņēmumu naudas līdzekļu fondu veidošanas, pārdales un izmantošanas formu un metožu sistēma nacionālās ekonomikas ietvaros.

Finanšu sistēmas funkcijas:
1. valsts pastāvēšanas nodrošināšanas f-ja (nodokļi, nodevas);
2. pārvaldes un kontroles f-ja (naudas līdzekļu iekasēšana, kontrolē ieņēmumus un izdevumus);
3. pārdales f-ja (nauda pāriet no viena uzņēmuma uz citu, uzņēmuma uz valsti).

Finanšu funkcijas:
─ naudas fondu veidošana (ienākumi);
─ naudas fondu izlietošana (izdevumi);
─ kontrole pār naudas fondu veidošanu un izlietošanu.

Uzņēmumā viena cikla ietvaros notiek:
1. nepieciešamo resursu piesaistīšana;
2. resursu savienošana ražošanas procesā;
3. saražotās produkcijas realizācija;
4. finansiālo gala rezultātu iegūšana (aprēķināšana).



FINANŠU VADĪBA


FINANŠU VADĪBA - principu un metožu kopums vadības lēmumu izstrādāšanai, realizācijai, kas ir saistīti ar finanšu resursu veidošanu, sadalīšanu un izlietošanu un ar naudas līdzekļu apgrozījuma veidošanu.

Galvenie finanšu vadības nodrošināšanas principi:
1. finanšu vadības iekļaušanās kopīgā vadības sistēmā (jebkuru jautājumu ietekmēšana atstāj iespaidu uz finanšu gala rezultātu;
2. vadības lēmumu komplekss raksturs (paņemti uzņēmuma naudas līdzekļi, lai gūtu lielu peļņu no investīcijām);
3. augsts vadības dinamiskums (jebkurš finanšu lēmums nevar tikt pieņemts atkārtoti bez analīzes);
4. daudzvariantu pieeja pie vadības lēmumu izstrādāšanas (alternatīvi varianti lielākai atdevei, labākam rezultātam);
5. orientācija uz stratēģiskiem mērķiem (ilgtermiņa).

Finanšu vadība var būt kā:
─ ekonomiskās pārvaldes sistēma;
─ pārvaldes institūcija (pārvaldes aparāts);
─ (uzņēmēj)darbības forma.

Finanšu vadīšanā informatīvās sistēmas process ir nepieciešamo informācijas rādītāju iegūšana:
─ analīzei;
─ plānošanai;
─ efektīvai lēmumu pieņemšanai.

Ārējās informācijas rādītāji:
1. ekonomiskās attīstības rādītāji:
 makroekonomiskās attīstības rādītāji (IKP, inflācijas indekss, naudas emisijas apjoms, noguldījumi);
 nozaru attīstības rādītāji (realizācijas apjomi, aktīvu vērtība, peļņas apjoms);
2. finanšu tirgus rādītāji (vērtspapīru pirkšanai):
 vērtspapīru tirgus rādītāji (piedāvājums, pieprasījums, darījumu apjoms);
 naudas tirgus rādītāji (%, valūtas kurss);
3. konkurentu un kontrahentu darbību raksturojošie rādītāji (lēmumu pieņemšanai) (bankas, akciju sabiedrības, piegādātāji, pircēji);
4. regulējošie normatīvie rādītāji.

Iekšējās informācijas rādītāji:
1. finanšu stāvokļa un rezultātu rādītāji uzņēmumā kopumā (gada pārskats);
2. finanšu stāvokļa un rezultātu rādītāji par atsevišķām struktūras daļām (savām vajadzībām, pa reģioniem peļņa);
3. uzņēmuma finanšu attīstības normatīvie (cik daudz aktīvi, kādi izmaksu normatīvi) un plānotie rādītāji.

Finanšu pārvaldes subjekta kompetencē ietilpst:
1. finanšu plānošana;
2. prognozēšana (ilgākam laika periodam);
3. organizēšana (darbinieku iesaistīšana);
4. regulēšana (finansiālo resursu nodrošināšana);
5. koordinēšana (finansiālo resursu kontrole);
6. stimulēšana.


…