Lēmumu pieņemšanas būtība un nozīme. Cilvēka darbības var iedalīt divās grupās: darbības, kuras veidojas kā neapzināta, intuitīva, spontāna vai emocionāla reakcija uz iekšējiem vai ārējiem apstākļiem, un darbības, kuru pamatā ir iepriekšēji apsvērumi. Iepriekšējos apsvērumos tiek paredzētas darbības, kas virzītas uz noteikta mērķa īstenošanu. Šādus apsvērumus apzināti var veidot tikai tad, kad pastāv vairāk par vienu rīcības iespēju. Apsvērumu uzdevums ir izvēlēties iedarbīgu rīcības veidu, kas vērsts uz mērķu īstenošanu. Izvēles rezultāts tad arī ir lēmums. Tātad, lēmums ir izvēles procesa rezultāts, kas turpmāk tiek saukts par lēmuma pieņemšanas procesu. Savukārt, lēmuma pieņemšana ir vienas vai vairāku iespējamo alternatīvu izvēles process. Lēmumu pieņemšana nozīmē nepārtrauktu problēmu risināšanu. Lēmuma saturs parasti ir pavēlošs un nosaka personai, kas to pieņem, nepieciešamo darbības veidu. 1
Lēmumu pieņemšanas tipi. Visus menedžmenta lēmumus var iedalīt divās grupās: programmētie un neprogrammētie lēmumi. Ja, kāda konkrēta problēma atkārtojas, menedžeris parasti to atrisina pēc jau zināma scenārija, rutīnas. Šādā veidā pieņemtus lēmumus uzskata par programmētiem lēmumiem. Ja konkrētajam gadījumam ir cita rakstura iezīmes, kuras nav bijušas iepriekšējo problēmu risināšanas gaitā, tad nepieciešama īpaša pieeja. Šādus lēmumus definē kā neprogrammētus lēmumus un tos pieņem, risinot jaunas, neordināras problēmas. Taču, jāpiemin, ka vadīšanas praksē tikai nedaudzi lēmumi ir tikai programmēti vai tikai neprogrammēti.…
