-
Černobiļas AES katastrofas ietekme
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Jonizējošā radiācija | 5 |
| 1.1. | Jonizējošā starojuma tūlītējā iedarbība | 6 |
| 1.2. | Jonizējošā starojuma vēlīnā iedarbība | 6 |
| 2. | Černobiļas AES katastrofas sākums | 9 |
| 3. | Černobiļas AES sprādziena tūlītējās sekas | 11 |
| 4. | Černobiļas avārijas izraisītās mutācijas | 13 |
| 4.1. | Cilvēkiem | 13 |
| 4.2. | Dzīvniekiem | 15 |
| 4.3. | Augiem | 17 |
| Secinājumi | 19 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 21 |
Mērķis: Noskaidrot kā radiācija ietekmēja cilvēkus, dzīvniekus un augus pēc Černobiļas AES avārijas.
Uzdevumi:
1)Izmantojot populārzinātnisko literatūru, noskaidrot, kas ir radiācija, un kāda ir tās ietekme uz dzīvām būtnēm;
2)Izpētīt radiācijas mutagēno ietekmi;
3)Apkopot informāciju par Černobiļas avārijas izraisītajām mutācijām;
4)Noskatīties filmu „Černobiļas sirds”.
Jonizējošā radiācija
Dabā viss sastāv no sīkām daļiņām - atomiem, kas veido molekulas. Atoms savukārt sastāv no protoniem, neitroniem un elektroniem. Daļa no šiem atomiem ir nestabili, tādēļ notiek pārvērtības, kuru rezultātā izdalās jonizējošais starojums - saukts par radiāciju. Dabā pastāv divu veidu starojumi - nejonizējošais un jonizējošais. Pazīstamākie nejonizējošā starojuma veidi ir siltums, gaisma, radioviļņi u.c.. Jonizējošais starojums ir elektromagnētisko viļņu vai augstas enerģijas daļiņu plūsma, kas spēj izmainīt atomu, molekulu un līdz ar to arī ķermeņa šūnu struktūru. Radiācija var mijiedarboties ar jebko savā ceļā, piemēram, cilvēka audiem, gaisu un ar gandrīz visu, kas ir apkārt. …
Darbs ir ļoti labi izstrādāts, sarežģītais ir paskaidrots vienkāršā valodā. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka priekšlaikus miruši 170 000 cietušo. Tā arī prognozē, ka nākamo desmit gadu laikā aptuveni desmit tūkstošiem cilvēku, kas dzimuši Černobiļas apkaimē avārijas laikā vai turpmākajos gados, iespējami vairogdziedzera audzēji. Tā sauktajos melnajos ciemos, kas atrodas katastrofas zonā (30 kilometru rādiusā), viss ir saindēts, taču, tā kā robeža nav strikti noteikta, cilvēki tomēr atgriežas savās dzimtajās vietās un turpina tajās mitināties. Pētnieki domā, ka šī zona kļūs tīra no radiācijas aptuveni pēc 250 gadiem, savukārt radioaktīvais plutonijs no turienes pazudīs tikai pēc kādiem 25 tūkstošiem gadu.
