Mūsdienās, un arī citos laika periodos, sabiedrība vairāk ir pievērsusi uzmanību noziegumiem kā tādiem un to izdarītājiem. Daudz mazāk ir runāts par upuriem, ja nu vienīgi tādā nozīmē, ka tie ir cietuši no šī nozieguma utt., bet mazāk tiek pievērsta uzmanība upurim, kā iespējamam nozieguma izprovocētājam. Arī meklējot kādus rakstus internetā par šo tēmu, praktiski nekas netika atrasts. Tas arī liecina par to, ka Latvijas sabiedrībai šī tēma varētu būt diezgan sveša. Iepazīstoties ar J.Zīles grāmatu, arī es uzzināju daudz ko vairāk par šo kriminoloģijas nozari.
Viktimoloģija tiešā tulkojumā no latīņu valodas ( „victima”- upuris un „logos”- mācība) nozīmē – mācība par upuriem, jeb delikta viktimoloģija. Tomēr biežāk ar vārdu „viktimoloģija” saprot mācību par noziedzīgajos nodarījumos cietušajiem. To var definēt kā kriminoloģijas nozari, mācību par noziedzīgajos nodarījumos cietušajiem.
Šai nozarē iezīmējas vismaz divi pētījumu virzieni:
1) noziegumos cietušie;
2) citos likumpārkāpumos cietušie.
Un, galvenokārt, Viktimoloģijas pētījumu objekts ir:
a) noziegumos cietušais, tā uzvedība, kas bijusi savstarpējā sakarībā ar izdarīto noziegumu;
b) attiecības, kas saistījušas vainīgo un cietušo līdz nodarījuma izdarīšanas brīdim;
c) situācijas, kurās ticis nodarīts zaudējums.
…
