Dzimumu nelīdztiesību darbā mēs varam atzīt par vēsturisku fenomenu.
Viens no galvenajiem dzimumu nelīdztiesības izpausmes veidiem ir darba apmaksāšana, jau 16.gs sievietes par to pašu darbu, ko vīrieši saņēma no 40 līdz 50 procentiem mazāk.Tas tā notika, jo tika uzskatīts, ka sievietēm prioritātē irģimene, bērnu audzināšana, dažādi mājas darbi. Tāpēc līdz ar vajadzībām veikt mājas darbus sieviete, pēc vīriešu domām,nevarēja pilnībā (tikpat labi kā vīrietis) atdoties darbam, jo viņai bija citas daudz svarīgākās rūpes nekā darbs. Un līdz ar to ka sievietei darbs bija otrajā vietā viņa nevrēja to veikt tikpat labi kā vīrietis, tāpēc saņēma zemāku algu par sliktāku darbusalīdzinājumā ar vīrieti.
Tādi klasiķi kā Marks, Vēbers un Dirkheims uzskatīja, ka dzimumu nelīdztiesība ir pastāvējusi pilnīgi visas sabiedrības vēsturē,vienmēr vīrietis bija gādājis par ģimenes materiālo stāvokli, bet sieviete sēdēja mājās un bija tā, kas gādāja par to,lai vīrietis justos labi un ērti,lai viņam nebūtu jāraizējas par tiem darbiem, kuri ir ikdienā jāpilda mājās, lai vīrietis varētiu domāt tikai partām lietām ,kas ir saistītas ar ģimenes materiālo stāvokli.…
