Patreizējā brīdī reklāma ir ienākusi mūsu dzīvē kā pati par sevi saprotama lieta. Reklāma ir visur radio, televīzijā, ir vides reklāma u.t.t. Mēs to sastopam ik uz soļa – mājās, darbā, vakarā atpūšoties, pastaigājoties ar bērnu parkā. Reklāmai ir savi pozitīvie un savi negatīvie aspekti, tas kā mēs to uztveram ir jāvērtē katram pašam.
No mārketinga viedokļa lūkojoties, TV reklāmai ir vairāki pozitīvie aspekti salīdzinot ar cita veida reklāmām. TV mēs skatāmies brīvajos brīžos, tam pakārtoti ir tas, ka mums nav jādomā par citām sadzīves problēmām, eksistē protams arī izņēmuma situācijas, esam atslābinājušies un bieži vien jau noskaņojušies uztvert pozitīvu informāciju. Varam pilnībā uztvert informāciju kura mums tiek sniegta.
V. Praude un J. Beļčikovs savā grāmatā “ Mārketings “, sniedz sekojošu reklāmas definīciju: “ Reklāma ir komunikācijas izpausme ar noteiktu personu vai uzņēmumu sniegto informācijas izplatīšanas maksas līdzekļu starpniecību.”/506./
Tālāk tekstā viņi min, “ reklāma kā ziņojumu izplatīšanas paņēmiens pasaulē ir pazīstama jau sen. To izmanto, lai veidotu uzņēmuma imidžu, nostiprinātu cilvēku nostāju par noteiktu produkta cenu; izplatītu informāciju par produkta pārdošanu; propagandētu noteiktas idejas u.tml.” / 506./
Protams ar šo definējumu varam sastapties katru dienu visos tās aspektos; savu imidžu nostiprina tādas firmas kā “ Unibanka ” un “ Parekss”, cilvēku nostāju par cenu nostiprina “Rimi”. No tā varam secināt, ka Latvijā reklāma ir ienākusi pilnībā un visos tās aspektos.…
