-
Garīgums kā mijiedarbības līdzeklis vadībā
Organizācijas potenciāla attīstīšanas sistēmas autors Mihaēls Fukss: „Lai attīstītu organizācijas potenciālu, ir jāsāk ar tās cilvēkiem un vērtībām”. Viņš apgalvo, ka mūsdienās, kad bizness ir kļuvis tik ātrs un komplicēts, pilnīga uzņēmuma vadības kontrole pār tā darbiniekiem vairs nemaz nav iespējama, tāpēc vadītājiem ir jāpalīdz saviem darbiniekiem atraisīt viņu potenciālu, atklājot savas vērtības: „Organizāciju, kas attīstās un mācās, nevar vadīt ar instrukcijām un pakļaušanos, bet gan ar piederības izjūtas veidošanu”. (Fukss, M., Kalnciems, K. „Pret bailēm no pārmaiņām ir vakcīna” Dienas Bizness” 7.11.2007.)
Tieši uzņēmuma noteiktajām vērtībām ir ļoti liela nozīme tā turpmākajā attīstībā. Tomēr vērtību noteikšana ir diezgan sarežģīts process, tās nevar radīt uzņēmuma vadības komandas apspriedē, jo vērtības nedrīkst būt abstraktas, tās nedrīkst būt izgudrotas un realitātei neatbilstošas. Vērtības ir „jāizdzīvo”- ir jāvēro uzņēmums, jāvēro tā darbinieki un jāsaskata, ar kādām vērtībām uzņēmums dzīvo. Tad var būt iespējams tās mainīt un vajadzības gadījumā uzlabot, taču vērtības nevar tikt ieviestas bez saiknes ar attiecīgo situāciju uzņēmumā. (Fukss, M., Kalnciems, K. „Pret bailēm no pārmaiņām ir vakcīna” Dienas Bizness” 7.11.2007.)
Uzņēmuma vadības svarīgākajai vērtībai vajadzētu būt tās uzticamībai. Vārdiem ir jāsaskan ar darbiem. Mūsdienās cilvēki vairs neseko kādai struktūrai vai idejai, bet arvien biežāk izvēlas sekot konkrētiem cilvēkiem, kuriem viņi var uzticēties.…
Ikdienas dzīves rutīnā, cilvēki aizmirsa, ka viņi funkcionē kā viens vesels organisms, kā viena vesela sistēma. Mēs arvien biežāk esam sākuši lietot mehanizētas, automatizētas lietas, un garīgajam aspektam, attīstībai, cilvēka iekšējai pasaulei pievēršam mazāk uzmanības. Mēs sākām sevi uztvert un attiekties pret sevi kā pret mašīnām, arī sarunās laikā parādās teicieni: ,, neperies ,atdziesti, nebremzē” un t.t.., mēs nepamanām saiknes starp mūsu prātu un ķermeņi, pat slimošanas laikā ārstējam sekas, nevis iemeslus. Paradās grūtības ar sevis izpratni un paškontroli, tas pats ir attiecināms uzņēmuma vadībai. Par klasiska menedžmenta modeli, ko veidojuši arī Teilors un Faijols, lielā mērā tiecas uzskatīt organizācijas par mehānismiem, kas sastāv no skrūvītēm un zobratiem, nevis par sociāliem veidojumiem. Ideāla organizācija bija racionāla, un tajā maza uzmanība tika pievērsta iespaidam, kādu tā atstāja uz strādniekiem. Par spīti plaši pieņemtam atzinumam, ka firmas ir pilnas ar cilvēkiem, vairākums menedžmenta mēģinājumi mainīt kompānijas XXI gadsimta sākumā joprojām notiek tā, it kā tās būtu mašīnas.
