Vadīšana kā kompleksas izpētes objekts

Šīs sarežģītais jēdziens ietver vairākus aspektus:
1. Vadīšana ir patstavīga zinātnes nozare, kas balstās uz zinātniskām atziņām, paredz vadīšanas mākslu, dažādās vadīšanas darba formas un metodes. Praktiskā vadīšana uzskatāma par īpašu darbības veidu.
2. Vadīšana ir sarežģīts sociāli – ekonomiska, informatīva un organizatoriski – tehniskā rakstura darbības process, kas ietver zināšanas, prasmes, iemaņas, izstrādātus noteiktus paņēmienus, operācijas, procedūras, iedarbību ar motivāciju, visu, ko sauc par sociālām un cilvēciskām tehnoloģijām.
3. Vadīšanai ir raksturīgas noteiktas attīstības tendences, ko var skatīt divejādi:
- objektīvās tendences, kas var kavēt vai paātrināt attīstību;
- potenciālas dinamiskās attīstības iespējas.
Savlaicīgi saskatot objektīvās tendences un prasmīgi tās vadot, iespējams izmantot visa veida resursus (materiālos, finanšu, informatīvos, cilvēku u.c.)
4. Vadīšana ietver tādus elementus kā kultūra, vērtību sistēmas un cilvēku pārliecība, šīs jēdziens skar arī ētikas aspektus, jo vadīšana viens no pamatmotīviem ir cieņa pret cilvēku un kopumā sabiedrības attīstība, cilvēku uzskatu un pārliecības veidošanos.
5. Jēdziens „vadīšana” ietver darbu ar personām, kas nozīmē arī savstarpējo attiecību veidošanu starp cilvēkiem.
6. Vadīšanas procesā veidojas attiecības starp darbiniekiem un organizāciju, tās nozīmē, ka vadītājam ir jānodrošina sadarbība, no vienas puses jāzina, kas nosaka attiecīga cilvēka uzvedību organizācijā, no otras – kādi ārējās un iekšējas vides faktori to ietekmē. …