Ņemot vērā literatūras par konkurenci analīzi, mēs piedāvājam sekojošo definīciju: konkurence – tas ir subjekta vadības process, izmantojot savas konkurences priekšrocības konkurences tirgū (teritorijā), lai uzvarētu vai sasniegtu citus mērķus cīņā ar konkurentiem, lai apmierinātu objektīvās un/vai subjektīvās vajadzības likuma ietvaros vai dabīgos apstākļos.
Kā pierādījuši daudzi ekonomisti, konkurence ir sabiedrības attīstības virzītājspēks, galvenais resursu ekonomijas instruments.
Pēc intensitātes pakāpes konkurence var būt:
pievilcīga, kad dotajā segmentā subjekts savas vajadzības apmierina kvalitatīvāk vai saņem lielāku peļņu nekā iepriekšējā segmentā;
mērena, kad konkurences subjekta rīcība uztur konkurences vidi dotajā tirgus segmentā;
nikna priekš konkurences objekta, kad subjekts aprij, iznīcina vai izkonkurē objektu no dotā segmenta;
nikna priekš konkurences subjekta, kad objekts (konkurents) aprij, iznīcina vai izkonkurē objektu no dotā segmenta.
Konkurences formas:
1)priekšmetiskā – konkurence starp vienas asortimenta grupas precēm, starp analogiem objektiem, kas apmierina vienu un to pašu vajadzību;
2)funkcionālā – konkurence starp precēm (objektiem) – aizvietotājiem.…
