-
Iedzīvotāju labklājības izmaiņu ietekme uz produktu tirgu Latvijā un Igaunijā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| ANOTĀCIJA | 3 | |
| АННОТАЦИЯ | 4 | |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | IEDZĪVOTĀJU LABKLĀJĪBA UN TO IETEKMĒJOŠIE FAKTORI | 7 |
| 2. | IEDZĪVOTĀJU LABKLĀJĪBAS RĀDĪTĀJI 2010-2021.gads | 14 |
| 2.1. | Labklājības rādītāju ietekme uz produktu tirgu Latvijā | 18 |
| 2.2. | Labklājības rādītāju ietekme uz produktu tirgu Igaunijā | 26 |
| 3. | IEDZĪVOTĀJU LABKLĀJĪBAS UN PRODUKTU TIRGUS IZMAIŅAS COVID-19 KRĪZES PERIODĀ | 28 |
| SECINĀJUMI | 30 | |
| PRIEKŠLIKUMI | 31 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 32 |
Latvijas ekonomika uzrādīja labākus rezultātus, nekā pavasarī prognozējām pat mūsu Ekonomiskā apskata optimistiskajā scenārijā. IKP 2020. gadā samazinājās par 3,6%. Galvenie veiksmes faktori bija priekšzīmīga rīcība vīrusa ierobežošanā laika posmā līdz novembrim, kas tika panākta ar saudzējošiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, apvienojumā ar ļoti labiem rezultātiem ražošanas un balto apkaklīšu pakalpojumu sektoros.(LUMINOR. Ekonomikas atkopšanās no Covid-19 ierobežojumiem un pāreja uz zaļo ekonomiku. 22.03.2021. Iegūts 25.06.2021. no https://www.luminor.lv/lv/prognozes/ekonomikas-atkopsanas-no-covid-19-ierobezojumiem-un-pareja-uz-zalo-ekonomiku)
No LUMINOR bankas publicētās informācijas ir secināms, ka COVID-19 krīze ir smagi skārusi gan valstu ekonomiku, gan produktu tirgu globālā līmenī, taču Baltijas valstīm diezgan labi izdodas to atjaunot un pavisam traģiski kritieni tirgus nozarē nav piedzīvoti. Igaunija joprojām notur labas pozīcijas IKP ziņā.
SECINĀJUMI
1. Kursa darba ietvaros izvirzītā hipotēze- iedzīvotāju labklājības līmenis Latvijā ir cilvēka dzīvei neatbilstoši zems apstiprinājās, jo saskaņā ar pētījuma datiem, Latvija labklājības līmeņa ziņā ieņem vienu no zemākajām vietām Eiropas Savienībā.
2. Iedzīvotāju labklājības līmeņa izmaiņas nav lielākais produktu tirgus ietekmētājs, jo to ietekmē arī tādi faktori kā konkurence, inovācijas, darba spēka migrācija u.c. faktori, kuri ir vienlīdz nozīmīgi produktu tirgus ietekmētāji.
3. Latvija nav pietiekami inovatīva, lai labklājības līmeņa rādītāju ziņā varētu konkurēt ar citām Eiropas Savienības valstīm.
4. Termins lablājība ietver sevī gan materiālo, gan psiholoģisko labklājību.
…
Termins labklājība aptver visus dzīves aspektus, ar to saprotot gan materiālu labklājību, gan dažāda veida labsajūtu, kas viss kopā tiek izmērīts dzīves kvalitātē un ietekmē cilvēka dzīvi. Šo labklājības līmeni veido vairāki komponenti un ietekmē dažādi faktori. Kā savā darbā “Iedzīvotāju dzīves kvalitāte Latvijā. Materiālais aspekts.” norāda Natālija Safronova, pilnvērtīga dzīve ir sens jautājums filozofijā, sociālajā domā un katra cilvēka personiskajā dzīvē. Šīm jautājumam piemīt liela iekšēja spriedze, jo tas tiecas apvienot vienā skatījumā vairākus dzīves aspektus un dimensijas (Tisenkopfs 2006: 7). Dzīves kvalitāte ir daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo indivīda, sociālo grupu un sabiedrības vispārējo labklājības līmeni, tas veidojas no daudzām komponentēm, kas objektīvi ietekmē cilvēku dzīvi un subjektīvi izpaužas kā apmierinātības līmenis ar dzīvi (Stepčenko 2006: 144). Iedzīvotāju labklājība un cilvēka tiesības uz viņam atbilstošu dzīves līmeni ir cilvēka pamattiesība, kas izriet arī no Latvijas Republikas Satversmes 109.panta. Valstī esošais iedzīvotāju labklājības līmeņa rādītājs labi atspoguļo valsts ekonomiku un šo rādītāju izmaiņas atstāj iespaidu ne tikai uz paša cilvēka personisko dzīvi, bet arī valsts dzīvi kopumā, ietekmējot tirgus- produktu, nekustamo īpašumu tirgu utt. Samazinoties iedzīvotāju labklājības līmenim krītas iedzīvotāju pirktspēja, kas veicina negatīvas izmaiņas produktu tirgū, attiecīgi daži produkti vairs netiek piegādāti vai ražoti, bet esošo produktu cenas- ja pirktspēja ir augsta turpina pieaugt. It sevišķi iedzīvotāju labklājības līmeni un produktu tirgu Latvijā un Igaunijā ietekmēja COVID-19 krīze, kad apstājās liela daļa uzņēmējdarbības, kura joprojām 2021.gadā turpina atkopties.
