-
Kvalitātes vadība
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Kvalitātes vadība | 5 |
2. | Cilvēkresursu vadījums | 7 |
3. | Visaptveroša kvalitātes vadība | 10 |
Secinājumi | 11 | |
Izmantotā literatūra | 14 |
Secinājumi
Uzņēmuma veidošanu, attīstību un izaugsmi veicina efektīva vadība, kura katrā uzņēmuma attīstības stadijā spēj prasmīgi sabalansēt ideju ģenerēšanu ar to ieviešanu, mērķtiecīgu attīstību un nepārtrauktu pilnveidi. Uzskata, ka visefektīvāk to spēj veikt vadības grupa, kurā saskanīgi apvienojas impulsīvais, aizrautīgais (pat neapdomīgais) iniciators, aktīvais, straujais un enerģiskais rezultātu producētājs, nosvērtais, sistemātiskais rīcību vadītājs un iejūtīgais, labvēlīgais personāla apvienotājs. Mazā uzņēmumā sekmes nodrošinās šo īpašību saskanīgs apvienojums vienā, augstākais divās personās, parasti dibinātājā (-os).
Prasmi saprātīgi akcentēt atsevišķās rīcības secīgās uzņēmuma attīstības stadijās mērķtiecīgi un apzināti apgūst, izglītojoties mūsdienīgās efektīvās vadības metodēs, atbilstoši pilnveidojoties praktiskajās rīcībās un pašvērtēšanas prasmē.
Pilnveidojošamies organizācijā šīs galvenās lomas spēlē stratēģijas kvalitātes vadītājs. Mūsdienu prasmīgā saimniekošanā (knowledge economy) ir vērojama šo lomu saplūšana vienā visās uzņēmuma tapšanas un attīstības stadijās, pārmaiņu un izrāviena īstenošanā, vai arī to rotācijas kārtībā veic augstākās vadības personāls.
Kā jebkurai darbībai, arī vadības kvalitātes sistematizēšanai piemīt savi trūkumi. Kvalitātes vadības sistēmas ieviešana organizācijā ir darbietilpīgs un komplekss process, kas prasa ne vien augstākās vadības aktīvu iesaistīšanos un atbilstošas motivācijas veidošanu darbiniekos, bet arī katra darbinieka ieinteresētību un līdzdalību.
Pirms veidot kvalitātes vadības sistēmu, uzņēmuma vadībai ir jāpieņem stratēģisks lēmums, proti, apņemšanās uzņēmumam mainīties. Ne vienmēr organizācijas augstākai vadībai ir viegli spert izšķirīgo soli, jo tas prasa domāšanas un attieksmes maiņu. Turklāt ir nepieciešamas ne tikai naudas investīcijas, bet arī laika un cilvēku resursi. Kvalitātes vadības sistēmu pilnībā nevar ieviest no malas pieaicināts konsultants. Jāiesaistās arī uzņēmuma vadībai un darbiniekiem. Vadītājiem jāpanāk, lai darbinieki izprot, kāpēc vadība ir pieņēmusi šādu stratēģisku lēmumu un kādi būs ieguvumi organizācijai no kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas. Darbiniekiem ir jāapzinās, ka viņi ir iesaistīti šīs sistēmas veidošanā. Taču praksē bieži nākas vērot tieši pretējo, proti, augstākā vadība ir pieņēmusi lēmumu, taču nav motivējusi darbiniekus. Darbinieki nereti pat izrāda neapmierinātību, jo jaunajā sistēmā jūtas apdraudēti, iespējams, baidās, ka varētu zaudēt darbu.
…
Kvalitātes uzdevumi/mērķi (quality objectives) aptver uzņēmuma un tā struktūru konkrētos pasākumus kvalitātes politikas sekmīgai īstenošanai. Vadības kvalitātei pastāv savi mērķi un uzdevumi, ar kuriem tiek sasniegti nākotnes plāni. Līdz ar to apskatīsim dažus mērķus un uzdevumus: - spēja līdzdarboties kvalitātes politikas un kvalitātes vadības rīcību izveidē; - zināt un prast izskaidrot kvalitātes sistēmas vadītāja rīcību un stratēģiju, kvalitātes vadītāja darba pienākumus, tiesības, rīcības un darbības dažādību; - pārzināt kvalitātes mērķgrupas un tās darbības raksturu un vadības īpatnības; - spēt formulēt cilvēkresursu vadīšanas norišu komponentes; - zināt, kā veidojama efektīva vadības grupa. Mūsdienīgu prasmīgu saimniekošanu (knowledge economy) nodrošina efektīvās vadības – kvalitātes sistēmas. Īstenojas pāreja no administratīvās pārvaldes (priekšnieks komandē padoto) uz prasmīgas mērķtiecīgas vadības sistēmu, kur vadība rosina, veicina un sekmē personāla un darbinieku iekļaušanos un sadarbību nodomāto mērķu sasniegšanā un kura sakņojas procesu / tehnoloģiju vadīšanā, kas savukārt mērķtiecīgi attīstās no atbilstības (stabilitātes, kvalitātes) nodrošināšanas (conformity assurance) uz attīstošo pilnveidošanos (continual improvement) un saimniecisko uzplauksmi (breakthrough, anticipation). Personālvadība izvēršas (deployment) daudz plašāk – efektīvā cilvēkresursu vadījumā ar raksturīgām izpausmēm katrā efektīvas saimniekošanas sistēmas līmenī – produktīvā procesu/ tehnoloģiju vadīšanā. Personālpolitika, jeb citādi – cilvēkresursu vadījums (Human Resource Management) aptver rūpīgu pienākumu sadali un tiesību piešķiršanu darbiniekiem uzticētā darba sekmīgai veikšanai, tā attīstīšanai un pilnveidošanai, ietverot tālākizglītības un kvalifikācijas mācību īstenošanu, personālizvēles un rezervju veidošanas politiku, grupu, komandu, komiteju, padomju racionālas veidošanas, darbības vadības un koordinācijas politiku, kā arī personāla un darbinieku vajadzību, vēlmju un interešu izzināšanu, prasmes un apmierinātības novērtēšanu. Saimnieciskā darbība (bizness) mūsdienās orientēts uz jauna veida, efektīvāka, konkurētspējīgāka produkta radīšanu, ko veicina vienots, saskaņots inovācijas process, kurā iekļaujas efektīvas tehnikas (high-tech) izveide, produktīvu tehnoloģiju ieviešana (technology transfer), sinhronas rīcībprasmes (simultaneous / concurrent engineering) apgūšana, tiešlaika (just-in-time) sistēmu veidošana, kvalitātes tehnikas un tehnoloģijas (quality engineering / technology) īstenošana. Sekmes nodrošina mūsdienīgas (up-to-date), pašas izcilākās (sound) vadīšanas sistēmas: Visaptverošā kvalitātes vadība (TQM), Pārākuma veidošana (Benchmarking), Inovāciju vadīšana (Innovation management), Pārmaiņu vadīšana (Change management), Izrāviena/apsteiguma vadīšana (Breakthrough & Anticipation) u.tml. Panākumus visās rīcībās, jomās un biznesa stratēģijā kopumā nodrošina efektīva cilvēkresursu politika – personālvadība tās plašākā nozīmē, kuras mērķis izveidot Visaptverošās kvalitātes kultūru.