Pašvērtības apziņa cilvēku skubina uz darbu. Apziņa, ka dzīve jāpilda uzdevumi, liek mums strādāt. Nekas vērtīgs un labs nav panākams bez darba. Cilvēks ir tas, kas un kāds viņš ir, tikai pateicoties darbam. Ir, protams, arī slikti darbi, bet par tiem šeit nerunājam. Mēs runājam vienīgi par to darbu, kas ceļ cilvēka vērtību un palīdz viņam sekot savas dzīves mērķim. Vēsturē pazīstamo cilvēku dzīve liecina, ka viņi pie saviem sasniegumiem un panākumiem nākuši vairāk tikai ar darba palīdzību. Viņu dzīve bijusi darbs un vēlreiz darbs. Ja vienam vai otram no viņiem ir bijuši labi iedzimti pamati, tos viņi tomēr attīstījuši ar darbu. Cilvēks var un spēj izaugt tik liels savā garīgajā dzīvē, cik liela viņam darba mīlestība, darba griba. Tādēļ ievērojamās personības pasaules vēsturē apbrīnojami daudz strādājušas. Nereti izliekas pat gluži neticams, kā šie cilvēki varējuši tik daudz veikt un pastrādāt. Tas nav izskaidrojams ar apdāvinātību vien.
Protams, apdāvinātības loma nav zemu vērtējama, un mēs to nedomājam noliegt. Mūsu pārliecība tikai tā, ka arī apdāvinātība pati par sevi vien vēl nav nekas: tā jāattīsta, tai jāliek, ja tā varētu izteiktes, kustēties, un šis apdāvinātības kustēšanās, veidošanās process nav nekas cits kā darbība.…
