Renesanses laikā jebkura darbība tika slavēta un cildināta.
Par darbu atzina arī garīgu nodarbošanos.
Fizisko darbu arvien retāk vērtēja kā pazemojumu. Zināmas pārmaiņas notika arī vīriešu un sieviešu saskarsmē mājās un sabiedrībā.
Daudzi vīrieši ģimenei iztiku pelnīja ārpus mājas. Tas paplašināja sieviešu tiesības bērnu audzināšanā un nama pārvaldīšanā.
Ģimeni sabiedrībā pārstāvēja vīrietis. Sievietēm bija liegta izglītība skolās un augstskolās.
Arī citās Eiropas zemēs atdzima interese par klasisko kultūru, zinātnes sasniegumiem un atziņām par cilvēka sūtību un pasaules būtību.
Jaunu tradīciju iedīgļi no Itālijas, piemēram balets, nonākuši Francijā. Arī daudzās Vācijas pilsētās ik uz soļa sastopamas jau agrīnās renesanses pazīmes.
Lai būtu iespējama seno laiku klasiskās kultūras atdzimšana, nemaz nerunājot par jaunām idejām, vispirms nācās pārvarēt viduslaiku baznīcas totalitārismu, tās uzspiesto ideoloģisko kontroli pār visām sabiedrības dzīves jomām.
Reformācijas tendencēm bija jāpanāk atzīšana pietiekami plašā un ietekmīgā Eiropas sabiedrības daļā.
Atgūtā sabiedrības apziņas, domāšanas patstāvība ir viens no galvenajiem renesanses ieguvumiem.
…
