Inovatīvais menedžments

Inovatīvā menedžmenta būtība un īpatnības Inovācija kā ekonomiska kategorija ir saimnieciskā mehānisma līdzeklis iedarbībai gan uz produkta vai pakalpojuma radīšanas procesu, gan ekonomiskajām attiecībām, kas rodas starp producentiem, pārdevējiem un pircējiem. Saimnieciskā mehānisma iedarbība tiek veikta ar noteiktajiem iedarbības paņēmieniem un īpašu vadīšanas stratēģiju. Tas kopā veido savdabīgo inovāciju menedžmentu. Inovatīvā darbība nav vienkārši un viegli vadāms objekts. Bez augstas kvalifikācijas un skaidras profesionālas orientācijas inovatīvās darbības vadīšana prasa īpašu uztveri, motivāciju un prasmi riskēt. Eksistē tā sauktais funkcionālais menedžments, kurš atšķiras no vispārēja menedžmenta. Funkcionālais menedžments atkarībā no darbības nozares un mērķiem var būt : • ražošanas; • finanšu; • investīciju; • stratēģiskais; • inovāciju; • personāla u.c. funkciju menedžments. Inovāciju menedžments ir viens no funkcionālā menedžmenta paveidiem. Tas pārstāv profesionālās darbības un ekonomikas zinātnes jomas, kuru uzdevums ir sasniegt inovācijas mērķus iespējami racionālāk, izmantojot materiālos, darba un finanšu resursus. Inovāciju menedžments tiek definēts sekojoši : 1) darbības veids vai lēmumu pieņemšanas process- inovāciju menedžments pārstāv atsevišķu vadīšanas darba virzienu kopumu, sauktu par funkcijām. Šī funkciju virkne izriet no inovāciju sistēmas plašuma un dziļuma (piemēram, vai tā atsevišķa nozare, uzņēmums vai norobežots projekts uzņēmumā), kā arī no šīs sistēmas funkcionēšanas apstākļiem. Šīs atšķirības prasa atbilstošus vadīšanas lēmumus un pašus izpildītājus; 2) inovāciju vadīšanas zinātne un māksla- izpaužas kā vispārējā menedžmenta teorētisko atzinumu kopums un konkrētai darbības jomai raksturīgo specifisko likumsakarību uzskaitījums un vērā ņemšana;