Reklāma vienmēr ir orientēta uz noteiktu iedzīvotāju daļu. Kad jūs redzat reklāmu, kura jūs nepiesaista, tas ir tāpēc, ka jūs nepiederat tai grupai, uz kuru reklāma ir orientēta. Piemēram reklāma par jaunu veļas pulveri jaunietim nebūs interesanta un piesaistoša. Pastāv nozīmīgs skaits mērķa auditoriju. Tači ir divas pamata – patērētāju un uzņēmēju.
Patērētāju reklāma.
Vairums reklāmas sludinājumu, kas parādās masu informācijas līdzekļos – televīzijā, radio, avīzēs, žurnālos – ir patērētāju reklāmas. Tās tiek finansētas preču ražotājiem vai aģentiem, kas nodarbojas ar tās pārdošanu. Parasti tās tiek orientētas uz cilvēkiem, kas iegādāsies preci personīgai lietošainai, vai nopirks to kādam citam. Piemēram, televīzijas reklāma, kas reklamē suņu barību, ir orientēta uz pircēju, nevis patērētāju. Taču žurnāla reklāma par „Coca-Colu“ var tikt orientēta kā uz pircēju, tā arī patērētāju, kas var arī nebūt viens un tas pats cilvēks. Abos gadījumos tā būs patērētāju reklāma.
Lietišķā reklāma.
Cilvēki, kas nodarbojas ar iepirkšanu vai izsniedz uzdevumus produkcijai, kuru lieto uzņēmums, sastāda mērķa auditoriju lietišķai reklāmai. Bieži saka, ka lietišķā reklāma ir neredzama, par cik, ja jūs aktīvi neesat iesaistīts kādā biznesā, diez vai jūs ar to sastapsieties. Lielākā daļa reklāmas, kas saista patērētājus, ir sastopama masu informācijas līdzekļos.Lietišķā reklāma tiek izvietota specializētās lietišķās publikācijās, profesionālajos žurnālos, pastā, kas tiek virzīta organizācijām vai specializētām izstādēm.
Lietišķa reklāma tiek precīzi dalīta 4 paveidiem: rūpniecībai, tirdzniecībai, speciālistiem un lauksaimniecībai.
…
