-
Konkurence globalizācijas apstākļos
Transnacionālā stratēģija. Uzņēmumi, kas izmanto transnacionālu stratēģiju, fokusējas uz vienlaicīgu lokācijas un pieredzes līknes ekonomikas, lokālās atsaucības un globālās mācīšanās sasniegšanu (daudzvirzienu pamatkompetenču vai prasmju pārnese). Šie uzņēmumi var darboties ar matricveida struktūru, kurā gan produktu divīzijai, gan ģeogrāfiskajai zonai ir liela ietekme. Nepieciešamība koordinēt globāli izkliedētu vērtību ķēdi un pārnest pamatkompetences rada spiedienu centralizēt kādus no darbības lēmumiem. Tajā pašā laikā, nepieciešamība būt lokāli atsaucīgiem rada spiedienu decentralizēt citus darbības lēmumus nacionālās darbībās (īpaši mārketinga). Tādējādi šie uzņēmumi mēdz miksēt relatīvi augsta līmeņa centralizāciju priekš dažiem darbības lēmumiem ar relatīvi augsta līmeņa decentralizāciju priekš citiem darbības lēmumiem. Nepieciešamība pēc koordinēšanas ir augsta transnacionālos uzņēmumos. Tas atspoguļojas masīvu formālu un neformālu integrēšanas mehānismu izmantošanā, ieskaitot matricveida struktūras un neformālus menedžmenta tīklus. Augstā līmeņa apakšvienību savstarpējā atkarība, izteikta ar šādu integrāciju, var radīt nopietnas darbības neskaidrības, kas var palielināt kontroles izmaksas. Lai tās samazinātu, papildus ražošanas un birokrātiskajai kontrolei, uzņēmumiem nepieciešams izkopt spēcīgu kultūru un izstrādāt stimulus, kas veicinātu kooperāciju starp apakšvienībām. …
Konkurences būtība Konkurence kā virzošais spēks liek ikvienam uzņēmējam būt labākam par otru, iegūt patērētāja atzinību un panākt, ka piedāvātais produkts tiks realizēts ātrāk, iespējams, pat par lielāku cenu. Konkurencei ir arī labvēlīga nozīme attiecībā uz patērētāju, jo konkurences ceļā tiek apmierinātas patērētāja vajadzības un vēlmes. Konkurence valstij noder arī sociālu jautājumu risināšanai, attīsta nozari, tirgu un nodarbina iedzīvotājus. Konkurence ir vērtība, kas valstij ir jāaizsargā visas sabiedrības interesēs. A. Smits konkurenci nodēvējis par „neredzamo roku”, kas vada daudzus procesus ekonomikā un sabiedrībā. Konkurence var būt efektīva jeb saprātīga, vai asa, diemžēl arī negodīga. Konkurenci dažkārt mazina ar dažādu negodīgu barjeru izveidi, piemēram, vairāki uzņēmumi vienojas par to, ka neielaidīs tirgū jaunpienācēju, līdz ar to izbeidzot savstarpēju konkurenci. Rezultāts šajā gadījumā var būt divējāds – ieguvums šiem uzņēmumiem, bet negatīvs patērētājiem. Pastāv arī tiesiskas barjeras, piemēram, valsts noteiktas licences kādas darbības uzsākšanai, preču zīmes aizsardzība, uzņēmuma dibināšanas prasības utt. Valsts regulē arī konkurenci starpvalstu līmenī, nosakot muitas noteikumus, paaugstinot akcīzes nodokli atsevišķiem produktiem vai veicinot iekšējo konkurenci un mazinot ārējās konkurences nelabvēlīgo vai, otrādi, labvēlīgo ietekmi. Likums definē konkurenci kā divu vai vairāku tirgus dalībnieku sacensību tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu preču ražošanās vai realizācijā konkrētā tirgū. Tātad konkurence ir gan produkta ražošanā, gan arī realizācijā.
