-
Zaļais mārketings
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Zaļais mārketings | 4 |
1.1. | Jēdziens un vēsture | 4 |
1.2. | Raksturlielumi un atšķirības | 6 |
2. | Zaļais mārketings praksē | 11 |
2.1. | Zaļie produkti tuvākajā nākotnē | 11 |
2.2. | Praktiski piemēri pasaules praksē | 13 |
Secinājumi | 17 | |
Priekšlikumi | 19 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 20 |
Secinājumi
1. Radies, attīstoties cilvēces domāšanai, ekonomikai un rūpēm par apkārtējo vidi, un paralēli secināts no notikušajām katastrofām. Tā ir galvenā atšķirība.
2. Zaļais mārketings aptver plašu loku aktivitāšu, kā produkta modificēšanu, ražošanas procesa izmaiņas, iesaiņojuma labojumus un citu reklāmas kanālu veidu izvēlēšanos.
3. Klasiskais mārketings ir bāzēts uz visiem „4P” – produkts, cena, vieta un virzīšana, bet Zaļais mārketings liek akcentu tikai uz produktu/preci, pārējos „3P” atstājot gandrīz novārtā jeb tiem tiek veltīta mazāka uzmanība
4. 1990-tajos gados Zaļais mārketings neguva tik lielu atsaucību kā tagad. Tā popularitāte aug arvien vairāk.
5. Zaļā krāsa un EKO zīme raksturīgākie vizuālie parametri.
6. Ik katra jauna ekoinovācija var samazināt kādu diezgan nozīmīgu vides problēmu un var apmierināt patērētāju augošās vēlmes. Un katrai ekoinovācijai ir potenciāls nozīmīgi pārveidot uzņēmumu un nozares peļņu, iekarojot tirgu ar jaunu produktu/pakalpojumu, kas ir videi draudzīgs un klientam vienkārši pasniegts un saprotams.
7. Jo sarežģītāks produkts, jo vienkāršākam jābūt tā skaidrojumam patērētājam, lai varētu saprast, kādu tieši labumu patērētājs sniedz videi, iegādājoties konkrēto produktu. Patērētājam ir jāļauj justies noderīgam.
8. Mārketinga speciālistu uzdevums ir likt patērētājam „uzķerties” uz preci ko viņi it kā vēlās – preci, kas cilvēkam liks justies, vismaz pirkšanas momentā tā, ka tas uzlabotu viņa vai apkārtējo cilvēku dzīvi.
9. Zaļās zīmes (piemēram, papīra salvetes, brošūras, ka tiek atbalstīti lauksaimnieki utt.) pārmērīgā daudzumā un patērētājam šķitīs kliedzošas un uzmācības, tas aizbaidīs daļu potenciālo klientu un nebūs arī vairs noteicošais faktors, būt draudzīgam videi, ja pats galaprodukts arī nav patērētājam iecienīts.
10. E-atkritumi sāk veidot nozīmīgu piesārņojumu apkārtējai videi. Nokia uzsāktā kampaņa „Take-Back” Indijā, savācot mobilo telefonu aparātus un to lādētājus ir veica lielu ieguldījumu savā zīmolā, kā arī tas ir ieguldījums biznesā, jo laikus tika domāts par piesārņojuma novēršanu, kas tuvākajā nākotnē kļūst kā obligāts nosacījums, ka kompānijas būs atbildīgas par šāda veida atkritumu radīšanu. Attīstītajās valstīs jau ir spēkā stingri noteikumi.
11. Gaļas patēriņa samazinājums ikdienā samazinātu CO2. Uz 1kg gaļas tiek izdalīts tik pat daudz CO2, cik vidēji izplūst no mašīnas, tai nobraucot 250 km, un ar patērēto enerģijas daudzumu gandrīz 20 dienas varētu dedzināt 100 vatu spuldzīti.
12. Zemes stunda - lielisks piemērs, kā ar ierobežotiem līdzekļiem un lielu tautas vēlmi, zaļā mārketinga stratēģiju var īstenot.
13. Eksistē arī Zaļā mārketinga popularizēšana caur interneta mājaslapām, kā vienu var minēt Green Mood mājaslapu, kas iepazīstina ar videi draudzīgu alternatīvu vienai no nozīmīgākajiem piesārņotājiem – plastmasai.
…
Mūsdienās liela daļa iedzīvotāju, kā arī publiskā un privātā sektora pārstāvji, sāk domāt par „zaļāku” dzīvi. Rodas arvien vairāk piekritēju tam, ka ir jāsamazina līdz minimumam cilvēku nodarītais kaitējums apkārtējai videi, kā arī jālūko alternatīvas iespējas nākotnei. Protams, ir jau daudz labu padarītu darbu, bet ne visi tomēr apzinās ekoloģisko labumu un skādi, kādu tie nodara videi. Lielās korporācijas arvien vairāk pievērš uzmanību „zaļajai” dzīvei, jo daudzas no tām jau ir izpelnījušās sabiedrības kritiku. Laika gaitā citi uzņēmēji kļūst par izteiktiem materiālistiem ar pārliecību, ka viss atrodas viņu kontrolē, un nepazinās savas rīcības sekas. Zaļā mārketinga nozīme mūsdienu biznesa pasaulē patērētāju acīs kļūst arvien nozīmīgāka, līdz ar to arī palielinās risks, jo sabiedrība paliek gudrāka un aizdomīgāka par patiesuma aspektu. Daudzi uzņēmumi cenšas prezentēt sevi kā „zaļu”, lai gan patiesībā tā nemaz nav – atkal krāpšanās. Jau 20.gs beigu pusē tika pierādīts, ka cilvēku saimnieciskās darbības dēļ tiek ietekmēti dažādi dabā notiekošie procesi, kuriem ir arī katastrofālas sekas – globālā klimata pārmaiņas. mārketinga un apskatīt Zaļā mārketinga piemērus un produktus praksē.
