Termins “analīze” ir cēlies no grieķu valodas vārda “analyzis”, kas tulkojumā nozīmē “sadalīt”. Sekojoši – analīze šaurā plāksnē nozīmē parādības vai priekšmeta sadalīšanu sastāvdaļās (elementos), lai izpētītu tos kā veseluma daļu. Tāda sadalīšana ļauj ieskatīties pētāmā priekšmeta, parādības, procesa iekšienē, noteikt katra elementa lomu pētāmajā priekšmetā vai parādībā [3.,17.].
Plašākā nozīmē ar analīzi saprot apkārtējās vides priekšmetu un parādību iepazīšanas veidu, kas balstās uz veselā sadalīšanu sastāvdaļās un to sakarību un atkarību daudzveidības izpēti.
Ekonomiskā analīze pieder pie abstrakti – loģiskajām ekonomisko parādību izpētes metodēm, kur ir svarīgas labas abstrakcijas spējas.
Tiek izšķirta vispārteorētiskā ekonomiskā analīze, kura pēta ekonomiskās parādības un procesus makrolīmenī, un konkrētā ekonomiskā analīze mikrolīmenī – saimnieciskās darbības analīze.
Saimnieciskās darbības analīzes attīstību ietekmēja objektīvas prasības un noteikumi, kā tas ir raksturīgi jebkuras zinātnes attīstībā. Pirmkārt, tā ir praktiskas vajadzības apmierināšana, kas radās līdz ar ražošanas spēku attīstību un ražošanas mērogu paplašināšanos. Intuitīvā analīze, aptuveni aprēķini, aprēķini atmiņā kļuva nepietiekami lielu ražošanas vienību apstākļos. Otrkārt, tas saistīts ar ekonomiskās zinātnes attīstību vispār. Ar jebkuras zinātnes attīstību notiek tās nozaru diferenciācija. Ekonomiskā saimnieciskās darbības analīze noformējās sabiedrisko zinātņu diferenciācijas rezultātā. Agrāk ekonomiskās analīzes funkcijas tika apskatītas tādu zinātnisko disciplīnu kā grāmatvedības uzskaite, finanses, statistika. Šo zinātņu ietvaros parādījās pirmie prastākie analītiskās izpētes veidi.…
