Pedagogu atalgojums un profesionālā pilnveide Zviedrijā

Zviedrijas izglītības sistēma ir ļoti decentralizēta. Vispārēja atbildība par izglītību ir valdībai un Parlamentam. Visa izglītība un arodmācība ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Likumus pieņem Parlaments, kurš arī izlemj valdības finansējumu izglītības sistēmai. Valdība arī izstrādā mācību plānus un programmas. Valsts ir atbildīga par visu izglītības sistēmas vispārēju attīstību un uzlabošanu. (1 ; 7)
Izglītība Zviedrijā tradicionāli tiek organizēta publiskajā sektorā. Daudzus gadus kontroles pasākumi izglītības sistēmā ir spēcīgi centralizēti. Pēdējās desmitgadēs izglītības sistēma ir piedzīvojusi būtiskas reformas, kas ir mainījušas valsts lomu. (8)
Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir tāds, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību, neskatoties uz viņa sociālo statusu, dzimumu, dzīvesvietu, sagatavotību vai īpašajām vajadzībām.
Zviedrijas izglītības sisēmu raksturo arī plašās publiski subsidētās tālākizglītības, pārkvalifiicēšanās, pieaugušo apmācības skolu un studiju ciklu sistēmas. Papildus tam privātais biznesa sektors piedāvā labi attīstītu tālākizglītības un pašizaugsmes sistēmu. (9)
Zviedrijā ir klasiskā trīs pakākju struktūra, kas sastāv no pamata, vidējās un augstākās izglītības. Visi šīs struktūras līmeņi pastāv kā valsts, tā privātajās izglītības iestādēs, kaut arī pēdējo skaits Zviedrijā ir nenozīmīgs.
Pirmā izglītība tiek iegūta dienas aprūpes centros un pirmskolas mācību iestādēs, kuras apmeklē lielākā daļa zviedru bērnu, tad tālākā izglītība tiek iegūta deviņgadīgajās pamatskolās un izvēlētajās vidusskolās (vidēja izglītība nav obligāta), kur turpina mācīties gandrīz visi mūsdienu Zviedrijas jaunieši. Skolēniem obligāti deviņus gadus ir jāapmeklē pamatskola, un gandrīz visi obligāto pamatskolu beigušie skolēni vēl trīs gadus turpina mācīties augstākas pakāpes vidusskolā. Pēc tam var turpināt studijas augstākajās izglītības iestādēs. Izglītības sistēmas uzbūvi skatīt 1.pielikumā.
…