Tikai emociju līmenī maz ko var sasniegt, jo cilvēkam šīs emocijas ātri vien pazūd, un tad sākas domas – „varbūt nevajag, varbūt šodien es to nedarīšu, varbūt tas nav priekš manis, utt.”,- ar kurām arī beidzas visas pārmaiņas. Manuprāt, jādomā vairāk loģiskajā līmenī. Sākumā ir jāsaprot vai ir vajadzīgas šīs pārmaiņas, ko tas mainīs tavā dzīvē utt. Un tad, ja esi sapratis, ka tas tiešām ir vajadzīgs, tad ar Dieva palīdzību Tu vari sasniegt, ko vien vēlies, ja tas ir Tā Kunga gribā.
„Ja Jūs panāksiet, lai viss, ko Jūs darāt, viss, pie kā Jūs pieskaraties, kļūtu labāks nekā bija iepriekš, tad Jūs nodzīvosiet brīnišķīgu dzīvi.” (34. lpp.)
Es, kā kristietis, uzskatu, ka ir jābūt par gaismu šajā pasaulē, jāpadara šī pasaule drusciņ labāka. Arī Dievs grib, lai mēs šādi darītu, jo Viņš mīl visus, un grib parādīt Sevi ikvienam. Līderim tādam ir jābūt, viņam ir jānes šī gaisma, jāpadara viss labāks. Mēs dzīvojam nežēlīgā pasaulē, un līderim ir jāspēj pret to cīnīties. Un to var darīt tieši padarot visu apkārt labāk. Pie tāda līdera arī tieksies citi cilvēki.
Esmu izlasījis tikai trīs grāmatas nodaļas, un tā ir tikai septītā daļa no grāmatas, bet jau esmu tajā ļoti ieinteresējies, jo autors to ir uzrakstījis radošā stilā, nevis vienkārši kā informācijas avots, kur ir rakstīts tikai kas jādara un kas nē. Rakstot šo eseju, esmu guvis labu vielu pārdomām par to, ka līderis var būt jebkurš un jebkurā vietā.
…
