Saimniekošana ir cilvēka mērķtiecīga darbība, sava īpašuma apzināta, saprātīga, taupīga izmantošana, kuras galvenais mērķis ir savu vajadzību apmierināšana.
Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā ar mērķi gūt peļņu. Galvenā atšķirība starp uzņēmējdarbību un saimniekošanu ir tāda, ka uzņēmējdarbības veikšanai ir nepieciešams dibināt uzņēmumu un līdzekļus uzņēmējdarbības attīstībai iegūst no uzņēmuma peļņas. Savukārt, lai saimniekotu, uzņēmuma dibināšana nav obligāts nosacījums un līdzekļus tai var iegūt no algas, pensijas, pabalstiem un citiem ienākumu veidiem.
Tātad uzņēmējdarbības būtība ir tāda, ka uzņēmējs organizē un apvieno visus nepieciešamos ražošanas faktorus (zemi, darbu, kapitālu), uzņemas saimnieciskās darbības risku un kā atalgojumu par savām pūlēm saņem peļņu. Lai pilnīgāk izprastu uzņēmējdarbības jēdzienu, ir jāsaskata atšķirība arī starp jēdzieniem „uzņēmējdarbība” un „komercdarbība”.
Komercdarbība ir atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā
veic komersants. Tātad par komercdarbību var uzskatīt tikai tādu saimniecisko darbību:
• kas ir atklāta, tātad – likumīga, publiska, reģistrēta;
• kuras tiešais mērķis ir peļņas gūšana;
• kuru veic komersants (kas ir reģistrējies Komercreģistrā) vai cita persona komersanta vārdā;
• kas tiek veikta uz komersanta mantisko atbildību.
Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).
