Ķermenim stresa rezultātā var būt pastiprinātas problēmas ar limfas aizturi (limfas atteces traucējumiem), ar vēnu mazspējas radītajām problēmām (smagām, pietūkušām, sāpīgām kājām) un, līdzīgi kā sejai, var būt dehidratācijas izpausmes.
Ko darīt šādā situācijā? Tā kā ādu stresa laikā skar dehidratācijas process, barojošie krēmi jānomaina pret mitrinošajiem, taču tiem būs tikai seku likvidācijas efekts. Lai likvidētu stresa izraisītās problēmas, ir jālikvidē stresa cēlonis. Ja stresa rezultātā ir parādījušās ādas slimības, ieteicams doties pie ārsta dermatologa, kas veiks izmeklēšanu un noteiks turpmāko terapiju. Jebkurā gadījumā nevajadzētu noklusēt par to stresu, ko izjūtat, jo tas palīdzēs precīzāk uzstādīt diagnozi un ārstēšanās kursu. Nevajadzētu aizmirst arī to, ka neatrisinot cēloni, sekas var atkārtoties, ārsts var iedot tikai laiku, bet problēma jārisina cilvēkam pašam. Zāļu pret problēmām nav.
Ja cilvēku pārņēmusi trauksme un stress, vienmēr ieteicama relaksācija (masāžas ar eļļām, SPA). Procedūras laikā (aptuveni 1 – 2 stundas) cilvēks ļaujas nomierinošai atmosfērai. Stresa nomākšana notiek caur visiem maņu orgāniem – sajūtām, ožu un redzi, kā arī garšu, piemēram, tējas malkošana. Te gan akcents jāliek uz vārdu nomākšana, nevis likvidēšana. Likvidēt to var cilvēks savā galvā jeb precīzāk domās. [15.]
Secinājumi
1) Stress mūsu dzīvē ir neatņemama sastāvdaļa.
2) Nav tāda cilvēka, kurš neciestu no stresa.
3) Stresa jēdziens ir tik ietilpīgs, ka daudzi par stresu uzskata visu, kas notiek ar cilvēku.
4) Stress iespaido arī cilvēka fizisko veselību, ne tikai garīgo.
5) No stresa nevajag izvairīties, tas mums pat ir vajadzīgs.
6) Katrs var iemācīties regulēt savu stresa līmeni un ja tas ir kļuvis par augstu, tad ar iepriekšminētajiem paņēmieniem kaut nedaudz var samazināt.
7) Stress var ietekmēt visu ķermeni, pat ādu.
8) Lai pārvarētu stresu ir jārada jauni apstākļi.
9) Stresa cēloņi ir dažādi, katrs ar kaut ko atšķiras.
10) Pēc pazīmēm var noteikt vai cilvēks cieš no stresa.
11) Stresa sekas var būt letālas.
12) Medikamenti cilvēkiem palīdz kritiskā stāvoklī, nav ieteicams lietot tāpat vien.
13) Vingrinājumi, lai mazinātu stresu pārsvarā balstīti uz sasprindzinājumu. Ik pēc katra sasprindzinājuma ir jāatslābinās un vienmērīgi jāelpo.
14) Kopumā ir daudz informācijas par stresu.
…
