Administratīvās tiesības ir viena no plašākajām un nozīmīgākajām tiesību nozarēm. Administratīvās tiesības regulē sabiedriskās attiecības publiskās (valsts) pārvaldes sfērā, parasti vismaz viens no administratīvi tiesisko attiecību subjektiem ir izpildvaras institūcija (amatpersona vai institūcija). Otrs tiesisko attiecību subjekts vairumā gadījumu ir indivīds vai organizācija, kurš šo tiesisko attiecību ietvaros nav uzskatāms par varas nesēju. Kvalitatīvas, labi izstrādātas administratīvās un administratīvi procesuālās tiesības tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajiem aizsardzības nosacījumiem, privātpersonu, tajā skaitā komercsabiedrību, attiecībās ar publiskās pārvaldes iestādēm.
Administratīvais process regulē kārtību, kādā persona kārto savas attiecības ar valsts izpildvaru. Tas neattiecas uz valsts pārvaldes iestāžu un personu attiecībām privāttiesību jomā. Šī ir sfēra, kur valsts vai pašvaldību amatpersonas pieņem lēmumus, kas skar indivīdus,1 piemēram, lēmums par pases izsniegšanu, par soda naudu satiksmes noteikumu pārkāpšanas gadījumā, par invaliditātes piešķiršanu, rīkojums par darba devējam uzliktu pienākumu ievērot darba likumdošanas un darba aizsardzības prasības.
Administratīvā procesa pamatjēdziens ir administratīvais akts. Kaut arī pastāv citas valsts pārvaldes darbības formas (faktiskā rīcība, publisko tiesību līgums, leģislatīvā darbība un citas), par klasisko darbības veidu tiek uzskatīts administratīvais akts.
Administratīvais akts ir saikne starp materiālajām administratīvajām tiesībām un administratīvā procesa tiesībām. Tāpēc administratīvais akts uzlūkojams ne tikai kā materiālo tiesību daļa, bet vienmēr arī ciešā saistībā ar administratīvā procesa tiesībām:
administratīvais akts ir materiālo tiesību sastāvdaļa, jo tas rada vienpusējas saistošas tiesiskās sekas konkrētam tiesību subjektam (personai, komercsabiedrībai); citiem vārdiem, tas konkretizē un iedzīvina abstraktās tiesību normas;…