Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 8 | |
1. | Adopcijas tiesiskie pamati | 10 |
1.1. | Likuma izvirzītās prasības adoptētājam | 14 |
2. | Adopcijas process | 25 |
2.1. | Piekrišana adopcijai noformēšana | 27 |
2.2. | Persona, kura vēlas adoptēt, pieteikuma pieņemšana | 32 |
2.3. | Ģimenes izpēte | 35 |
2.4. | Adoptējamā bērna izvēle un bērna nodošana adoptētāja aprūpē | 40 |
2.5. | Adopcijas apstiprināšana un atcelšana tiesā | 44 |
2.6. | Pēcadopcijas uzraudzība | 54 |
3. | Adopcija uz ārvalstīm | 63 |
4. | Adoptētā bērna tiesiskais stāvoklis un mantiskās attiecības | 75 |
5. | Valsts atbalsts adoptētājam | 78 |
Nobeigums | 86 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 89 | |
Pielikumi | 94 |
Diplomdarba tēma ir „Adopcijas tiesiskais regulējums”
Pētījuma objekts ir uzlabojumi un izmaiņas tiesību normās, lai veicinātu vietējo adopciju un ārvalstu adoptētāju iespējas adoptēt Latvijā. Adopcijas procesa vienkāršošana un pielīdzināšana valstij saistošo starptautisko konvenciju prasībām.
Diplomdarba tematiskais izklāsts ir ietverts piecās nodaļās, kā arī diplomdarba ievada un nobeiguma daļā.
Pirmā nodaļa - tiesību normas, ka reglamentē adopcijas procesu Latvijā.
Otrā nodaļa - adopcijas procesa norise un būtiskas izmaiņas adopcijas procesā pēc tiesību normu saskaņošanas ar starptautiskajām prasībām.
Trešā nodaļa - iespējas ārvalstu adoptētājiem adoptēt Latvijā.
Ceturtā nodaļa - adoptētā bērna tiesiskās sekas un mantiskās attiecības, kas rodas līdz ar adopciju.
Piektā nodaļa - izmaiņas valsts likumdošana, lai veicinātu adopciju, sociālās garantijas.
Diplomdarbā iekļautie jautājumi tiek raksturot un risināti gan no normatīvo aktu viedokļa, gan piesaistot juridisko praksi.
Diplomdarba tapšanas gaitā izvirzīto mērķu sasniegšanai tika pielietotas vairākas metodes – vispārējās izziņas metodes (analīze, vispārināšana), kā arī salīdzinošā, loģiskā – juridiskā, sistemātiskā, un statistiskā metode.
Starptautiskā un nacionālā likumdošana nosaka bērnam īpašu statusu sabiedrībā un norāda uz to, ka valstij un sabiedrībai ir nepieciešams īpaši aizsargāt bērnu, jo bērns ir sabiedrības nacionālā vērtība un valsts nākotnes sekmīgas attīstības garants. Bērnība nav sabiedrības nasta, bet gan tās attīstības resurss.
Katrā civilizētā valstī ir adopcijas institūcija, kas nodrošina bez reālas vecāku gādības palikušam bērnam iespējami ātrāku nokļūšanu ģimeniskā vidē - tikt adoptētam, pieņemtam audžuģimenē u.c.
Adopcijas procesa galvenā motivācija ir nodrošina bez vecāku gādības palikušajiem bērniem stabilu un harmonisku dzīves vidi ģimenē.
Katram bērnam ir tiesības augt ģimenē. Savukārt vecāku un bērnu attiecības var rasties ne tikai ar bērna piedzimšanu, no miesīgajiem vecākiem, bet arī ar adopciju.
Adopcija – (no latīņu valodas adoptio, adoptatio pieņemšana bērna vietā) – tādu pašu kā radniecība pēc izcelšanās personisko un mantisko tiesību un pienākumu radošs akts, ar kuru viena persona pieņem citas personas bērnu.1
Līdz izmaiņām Latvijas likumdošanā, adopcijas institūcija strādāja vāji. Iemesli tam bija nepārdomātais adopcijas mehānisms un likumdošanas neatbilstība pastāvošajām realitātēm. Adopcijas procedūra bija birokrātiska, neefektīva un nenodrošina pietiekamu pārbaudi potenciālajiem adoptētājiem. Adopcijas process bija pilnībā atdots izlemšanai pašvaldības ierēdņu līmenī, tādēļ bija iespējama subjektivitāte lēmuma pieņemšanā, neiejūtīga attieksme un gandrīz neiespējams realizēt adopcijas anonimitāti. Tādēļ visai maz cilvēku izteica vēlmi adoptēt bērnus.
Jaunas adopcijas kārtības nepieciešamība izrietēja galvenokārt no Latvijas starptautiskajām saistībām. Adopcijas noteikumi neatbilda ne ANO Konvencijai par bērna tiesībām, ne Eiropas Konvencijai par bērnu adopciju, ne Hāgas konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos. Ievērojot iepriekšminēto konvenciju prasības, tika veiktas izmaiņas tiesību aktos, lai vienkāršotu un paātrinātu adopcijas procedūru.
Jauna adopcijas kārtība sekmē bērna interešu labāku nodrošināšanu adopcijas procesā. Ir palielinājies adoptētāju skaits. Vienlaikus ir vērojams, ka nedaudz pieaudzis Latvijas adoptētāju skaits, kas vēlas adoptēt vairāk kā vienu bērnu. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas apkopoti statistikas dati liecina, ka izmaiņas adopcijas procedūrā ir veicinājusi adopciju skaitu palielināšanos.
Diplomdarba objekts ir uzlabojumi un izmaiņas tiesību normās, lai veicinātu adopciju. Diplomdarba mērķis ir uz teorijas un prakses balstīto atzinumu pamata izpētīt adopcijas procesa specifiku.
Darba uzdevumi:
1)Apkopot, izpētīt tiesību normas, ka reglamentē adopcijas procesu Latvijā.
2)Aplūkot adopcijas procesa norise un būtiskas izmaiņas adopcijas procesā pēc tiesību normu saskaņošanas ar starptautiskajām prasībām. Atspoguļot pašreiz esošo situāciju adopcijas lietu kārtošanā.
3)Izanalizēt prasības ārvalstu adoptētājiem adoptējot bērnu Latvija. Likumu un konvenciju saskaņošana, lai izvairītos no tiesību normu kolīzijām adopcijas procesā.
4)Adoptētā tiesiskās sekas un mantiskās attiecības, kas rodas līdz ar adopciju.
5)Izmaiņas valsts likumdošana, lai veicinātu adopciju. Sociālās garantijas.
Darba gaitā tiek gan teorētiski, gan praktiski analizēts esošās bērnu adopcijas sistēmas stāvoklis, veikta normatīvo aktu analīze, izvērtēta ar adopciju saistīto institūciju kompetence un to darbība praksē. Salīdzināta Latvijas un Krievijas adopcijas procesa atšķirības.
1. Adopcijas tiesiskie pamati
Vecāku un bērnu tiesiskās attiecības, kā arī attiecības vispār var rasties ne tikai ar bērna piedzimšanu, no miesīgajiem vecākiem, no viņu bioloģiskās izcelšanās, bet arī ar adopciju. Adopcija ir civiltiesisks akts, pēc Civillikuma ģimentiesisks ”līgums”, ar kuru kāda persona pieņem cita bērnu par savu.2
Adopcijas tiesiskos pamatus Latvijā nosaka:
Civillikuma Ģimenes tiesību daļā esošās normas 162.-169. pants, 171.-176. pants.
Civillikuma Ģimenes tiesību daļa ir galvenais LR spēkā esošais normatīvais akts, kas regulē ģimenes locekļu savstarpējās attiecības Latvijas Republikā. Likumā iekļauts saderināšanās, laulības noslēgšanas, šķiršanas un atzīšanas par neesošu tiesiskais regulējums, kā arī laulību līgumu noslēgšanas, adopcijas nodibināšanas un aizgādnības noteikumi.
Ar 2007. gada 1. janvāri stājās spēkā grozījumi Civillikumā attiecībā uz adopcijas noteikumiem, kuru mērķis bija vienkāršot adopcijas procesu un Latvijas tiesību aktos implementēt Latvijai saistošo starptautisko konvenciju normas. Atbilstoši izmaiņām adopcijas procedūrā ievērojami palielinājusies bāriņtiesu loma adopcijas procesā.
Bāriņtiesu likums.
Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem. Tās darbības noteikumus nosaka Ministru kabinets. Bāriņtiesas kompetences uzdevumu izpilde ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkcionālajā pārraudzībā. Tieslietu ministrija bāriņtiesām sniedz metodisko palīdzību noteiktu uzdevumu izpildē. …
Diplomdarba apjoms 100 lpp. Anotācija latviešu, krievu, angļu valodā. Saturs - 5 plāna punkti + ievads, nobeigums. Literatūras saraksts - 40 avoti. 4 pielikumi. Darbā izmantotas atsauces. Darbs atbilst augstskolas prasībām.
- Adopcijas tiesiskais regulējums
- Mantojuma pieņemšana
- Testamentārā mantošana
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Banku hipotekārās kreditēšanas sistēmas tiesiskais regulējums
Дипломная для университета55
-
Muitas procedūras ievešana, tiesiskais regulējums
Дипломная для университета104
Оцененный! -
Darba līguma izbeigšanas tiesiskais pamatojums
Дипломная для университета80
-
Pirkuma līguma tiesiskais regulējums
Дипломная для университета97
-
Šķīrējtiesas institūta tiesiskais regulējums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, nacionālie un starptautiskie aspekti
Дипломная для университета56
Оцененный!