Viens no svarīgākajiem privāttiesību principiem ir līgumu slēgšanas brīvības princips, kas raksturojas ar līgumslēdzējpušu brīvu izvēli stāties līgumiskās attiecībās un noteikt to saturu. Taču šis princips nav absolūts. Nolūkā novērst nevienlīdzības, attīstīt sabiedrībā pastāvošo kārtību un nodrošināt sociālo taisnīgumu, valstij ir jānosaka likumiskie ierobežojumi un jāievieš to ievērošanas kontroles mehānismi.
Uzņēmējdarbībā par galvenajiem līgumu slēgšanas brīvības ierobežojumiem uzskatāmi tie, kas saistīti ar valsts konkurences politiku. Konkurence ir galvenais tirgus ekonomikas balsts un dzinējspēks, jo tās rezultātā samazinās cenas, tiek uzlabota preču kvalitāte, radīti jauni produkti un attīstītas tehnoloģijas, tādējādi veicinot valsts ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību.
Latvijai, pārejot no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus apstākļiem, valsts regulējošā loma, kas aptvēra visas valsts saimnieciskās dzīves jomas, tika maksimāli samazināta un šobrīd valsts iejaukšanās liberalizētajās uzņēmējdarbības nozarēs iespējama tikai uz likumu un tiem pakārtoto normatīvo aktu pamata. Valsts uzdevums brīvā tirgus apstākļos ir nodrošināt tiesisko pamatu efektīvai tirgus funkcionēšanai, nosakot valsts institūciju un tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus godīgas konkurences saglabāšanā, aizsardzībā un veicināšanā.
Latvijā par galveno likumdošanas aktu konkurences jomā uzskatāms Konkurences likums, kas stājies spēkā ar 1998.gada 1.janvāri. No materiālo tiesību normu viedokļa tajā ietvertais konkurences tiesību regulējums ir lielā mērā pārņemts no Eiropas Savienības nolūkā saskaņot likumdošanu, kas ir viena no ES pamatprasībām.
Cita starpā Konkurences likums regulē aizliegtas vienošanās uzņēmējdarbībā, kas ir šī darba izpētes objekts. Darba ietvaros aizliegtās vienošanās tiks analizētas caur līgumu slēgšanas brīvības prizmu.
Latvijas konkurences tiesību vēsture ir aizsākusies tikai 90-to gadu sākumā un tādējādi gan uzņēmējiem, gan tiešajiem likuma piemērotājiem – uzraudzības institūcijas darbiniekiem - praksē ir jāsaskaras ar vairākiem problēmjautājumiem, kuri, galvenokārt, saistīti ar Konkurences likuma interpretāciju. Tā kā konkurences tiesību pamatā ir ekonomiskas dabas kritēriji, konkrētās tiesību normas ir lielā mērā vispārīgas. Latvijas konkurences tiesībās ir veikti maz zinātniskie pētījumi; atvasināto normatīvo aktu, metodisko norādījumu un vadlīniju skaits pagaidām ir ļoti neliels, tāpēc šī darba mērķis ir sniegt Konkurences likuma skaidrojumu attiecībā uz aizliegtām vienošanām.…
