Ārvalstu investīciju piesaistes problēmas Latvijā

IEVADS
Katra valsts savas attīstības gaitā tiecas nodrošināt ekonomikas pastāvīgu augšanu. Arī Latvijas ekonomikas attīstības mērķis ir nodrošināt stabilu un strauju ekonomiskās izaugsmi, vienlaikus sekmējot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugumu. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas Republikas vēsturē bija vērojami gan straujas izaugsmes, gan lejupslīdes posmi, viens no kuram notiek arī šobrīd. Tā cēlonis ir pasaules finansiālā krīze, kas ir skārusi ne tikai Latvijas, bet daudzu pasaules valstu ekonomiku.
Gan negatīvas, gan pozitīvas izmaiņas jebkuras valsts ekonomikā ievērojami atspoguļojas tādos rādītājos, kā iekšzemes kopprodukts, iedzīvotāju labklājības un nodarbinātības līmenis, inflācijas līmenis, kā arī ārvalstu investīciju pieplūdes apjoms un intensitāte valstī. Ir loģiski, ka ārvalstu investīciju pieplūdes apjoma palielināšana raksturo valsts ekonomiku no pozitīvas puses, rādot labvēlīgus nosacījumus piesaistīt vēl vairāk ieinteresēto investoru. Tāda tendence nozīmē, ka valstī ir stabila un draudzīga investīciju likumdošana, tautsaimniecības attīstības rādītāji atrodas augstā līmenī, līdz ar ko ārvalstu investori redz pozitīvas perspektīvas un peļņas gūšanas iespējas, ieguldot valstī.
Tiešās ārvalstu investīcijas spēlē Latvijas ekonomikā dominējošo lomu, jo kalpo ne tikai par kapitāla pieplūdes avotu valstī, bet arī veicina vairāku nozaru, t.s. eksporta veidojošo, attīstību. Nav noslēpums, ka ārvalstu investīcijas palīdz sekmīgāk realizēt Latvijas preces ārvalstu tirgos, līdz ar ko pusi no Latvijas eksporta nodrošina uzņēmumi tieši ar ārvalstu kapitālu. Tiešās investīcijas ļauj pārņemt attīstītāko, progresīvāko un modernāko ārzemju tehnoloģiju, kas vēl vairāk veicina darba ražīgumu un efektivitātes pieaugumu. Tiešās ārvalstu investīcijas arī paaugstina valsts iedzīvotāju labklājības līmeni, palielina veidoto uzkrājumu apjomu, kas, savukārt, palīdz samazināt budžeta deficītu un rast iespējas valsts turpmākai labklājības paaugstināšanai.
Taču tādai nelielai valstij, kā Latvija, kas nepārvalda ar stratēģiskiem dabas, naudas vai ļaužu resursiem, ārvalstu investīciju piesaistīšana un noturēšana ekonomikā, ir viens no galvenajiem mērķiem, kas ir jāsasniedz valsts politiskiem spēkiem.
Pašlaik Latvijas tirgū piedalās vairākas ārvalstu kompānijas visādās ekonomikas nozarēs: finanšu starpniecībā, nekustāmajā īpašuma tirgū, telekomunikācijās, apstrādes rūpniecībā, u.t.t. Taču, raugoties uz pēdējo gadu statistiskiem datiem, var novērot, ka ārvalstu investoru ienākšanas tempi palēninās un daži investori pat aiziet no Latvijas tirgus. Lielākie investori no Baltijas kaimiņvalstīm, Skandināvijas, Krievijas sāka rūpīgāk sekot Latvijas investīciju vides stāvoklim un daži nav visai apmierināti ar iegūtiem rezultātiem. Finanšu krīzes sekas ir smagi skārusi visus Latvijas ekonomikas aspektus. Iekšējais patēriņš valstī ir samazinājies gandrīz divreiz, bezdarba līmenis ir sasniedzis Eiropā sliktāko rādītāju, finanšu sektorā ir vērojama mājsaimniecību kreditēšanas sašaurināšanās, bet valsts nodokļu politika kļuva agresīvākā un stingrākā. Tas izpaužas tādu nodokļu, kā uzņēmuma ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustāmā īpašumā nodokļa paaugstināšanā un iekasēšanas kārtības izmaiņās. Visi minēti faktori kopumā negatīvi ietekmē agrāk labvēlīgo ārvalstu investoriem vidi un izraisīja ārvalstu kapitāla aizplūdi no Latvijas.
Taču, ir jāatzīmē, ka Latvijas investīciju vides pasliktināšanu drīzāk var vērtēt, kā ārvalstu kapitāla aizplūdes cēloni, bet, paralēli, pastāv vēl viens svarīgs jautājums - kādas tieši ārvalstu investīciju problēmas ir vitālas Latvijai. Līdz ar to, izvēlētā tēma „Ārvalstu investīciju problēmas Latvijā” ir ļoti aktuālā ne tikai pašreizējās ekonomikas apstākļos, bet arī visā ekonomikas attīstības gaitā, jo palīdz izcelt un definēt svarīgākas ārvalstu investīciju problēmas pieņēmējvalstij, un dod iespēju valdībai vērst uzmanību stimulējošo pasākumu izstrādāšanai un prioritātes noteikšanai šī jomā.
Maģistra darba mērķis ir izpētīt pašreizējo investīciju vidi, tās problēmas, kā arī investīciju piesaistes tendences Latvijā, analizēt ārzemju investīciju pieplūdes/aizplūdes faktorus un izstrādāt priekšlikumus investīciju pieplūdes veicināšanai.
Lai sasniegtu mērķi ir jārisina sekojoši darba uzdevumi:
- pamatojoties uz literatūras avotiem, izpētīt investīciju teorētiskos aspektus, pievēršot uzmanību tiešām ārvalstu investīcijām
- izdalīt un raksturot labvēlīgas investīciju vides nosacījumus
- veikt investīciju novērtējumu no valsts un sabiedrības viedokļa
- analizēt Latvijas investīciju vides stāvokļi un novērtēt tā ietekmi uz ārvalstu investīciju piesaisti
- izanalizēt investīciju piesaisti kavējošus faktorus, pievēršot uzmanību Latvijas makroekonomikas stāvoklim
- novērtēt valsts politisko faktoru ietekmes pakāpi un investīciju infrastruktūras attīstības līmeni investīciju piesaistei Latvijas ekonomikā
- izpētīt ārvalstu investīciju struktūru un dinamiku Latvijā
- noteikt ārvalstu investīciju problēmas Latvijā, analizējot ārvalstu investoru aktivitāti vietējā ekonomikā
Darbā noteikto uzdevumu veikšanai izmantotas statistiskās analīzes metodes: informācijas salīdzināšanas, grupēšana un apkopošana.
Darba ir šādi ierobežojumi:
- pievērsta uzmanība investīciju makrolīmeņa aspektam, t.i. investīciju līmenim valsts griezumā
- netika analizēts ES struktūrfondu piešķirtais finansējums, jo tas paredz galvenokārt līdzfinansējumu sabiedrisko projektu realizēšanā. Tie ir vērsti uz labumu gūšanu sabiedrībai un, neveicina valsts ekonomisko attīstību, papildus darbavietu veidošanu, nodokļu ieņēmumu palielināšanu, kā arī tautsaimniecības attīstību
- pētījums ir balstīts uz 12 lielāko ārvalstu investoru datiem un tendencēm, jo tieši šo investoru īpatsvars Latvijas tirgū sasniedz 84.00%
Pētījuma periods ietver laika posmu no 2004.g. līdz 2010 g. Perioda izvēle ir nosacīta ar 2004. gadā Latvijas iestāšanas ES, kas kļuva par stimulu ārvalstu uzņēmējiem uzsākt darbību Latvijas tirgū. Darbā arī tika pievērsta īpaša uzmanība 2006.g.-2007.g. periodam, kad valstī bija vērojama strauja ekonomiska izaugsme, kā arī laika posmam no 2008.g. līdz 2010.g, kad notika ekonomikas lejupslīde.
Darbā izmantoti ekonomiskās literatūras avoti, zinātniskie raksti, periodisku izdevumi, Eiropas un Latvijas statistikas dati, Latvijas valsts institūciju ikgadēji pārskati, Latvijas Bankas pārskati.
…