Nobeigums
Visā pasaulē gan nacionālajā, gan starptautiskajā likumdošanā no sākuma uzmanība tika pievērsta cilvēktiesībām. Cilvēktiesības var uzskatīt par pamatu citu ar indivīdu saistīti tiesību attīstību.
Senajos laikos bērniem bija beztiesisks un verdzisks stāvoklis. Pat pirms 150 gadiem tika atļauts sodīt bērnus un sodi bija tādi paši kā pieaugušajiem , neņemot vērā vecuma atšķirību. Vēsture parāda, ka tikai mainoties valsts sociālajai situācijai uz pozitīvo pusi, mainījās arī likumdošana un sāka parādīties normas bērnu tiesību aizsardzībā.
20.gs., pēc pasaules kariem, starptautiskā sabiedrība sāka pievērst īpašu uzmanību bērnu tiesību aizsardzībai. Pirmie panti bērnu tiesību aizsardzībā parādījās ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Var uzskatīt, ka tas bija pirmsākums starptautiskai bērnu tiesību aizsardzības attīstībai. 1959.g. tika pieņemta bērnu tiesību deklarācija, kas noteica bērnu patieso stāvokli mūsdienu sabiedrībā un bērnu aizsardzības problēmu. 1989.g. ANO Ģenerālā Asambleja apstiprinājusi Konvenciju par bērnu tiesībām. Latvija šai Konvencijai pievienojās 1991. gada 4.septembrī. Konvencija uzsver bērna statusu sabiedrībā, norāda nepieciešamību valstij un sabiedrībai īpaši rūpēties par bērniem.
Īpaša nozīme bērnu tiesību aizsardzībā ir starptautiskajām organizācijām – UNICEF un Bērnu tiesību komitejai, kas rūpējas par bērnu tiesību aizsardzības ievērošanu un pilnveidošanu.
Latvijas Republikā Bērnu tiesību aizsardzības likums ir pamatlikums, kas nosaka bērnu tiesību aizsardzības normas. Savukārt institūcijas, kas nodrošina bērnu tiesību aizsardzību ir Ministru kabinets un Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kā arī citas kompetentas iestādes.
Nenoliedzami, ka Latvijā pastāv dažādas problēmas bērnu tiesību aizsardzībā, bet nozīmīgākais ir tas, ka šīs problēmas ir pamanītas un tiek meklēti risinājumi. Šobrīd uzmanība tiek vērsta uz problēmām, kas saistītas ar bērnu traumatismu un bērnu atstāšanu novārtā bez uzraudzības. Tādēļ likumdošanā ir pieņemti bargāki sodi attiecībā pret vecākiem. Bieži izskan viedoklis, ka valstī nav pietiekami daudz speciālistu, kas spētu veikt ģimeņu uzraudzību attiecīgajā problēmā.
Valsts iestādes un organizācijas cenšas īstenot programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai. Liela nozīme ir tam, ka valsts cenšas palīdzēt vientuļām māmiņām, kuras palikušas bez tuvinieku atbalsta. Tādejādi, cenšoties stabilizēt, lai nepalielinātos, bez vecāku gādības palikušo bērnu skaits.
Tiek likts uzsvars bez vecāku aprūpes palikušo bērnu iekļaušanu ārpusģimens aprūpē. Valsts izrāda atbalstu bērnu iekļaušanai ģimenēs. Pēc statistikas datiem var redzēt, ka adoptēto bērnu skaits ik gadu palielinās. Nenoliedzami daudzi bērni tiek adoptēti uz ārzemēm, ar to parādot, ka ir nepieciešama starptautiskās adopcijas izzināšanu.
Rakstot darbu apstiprinājās izvirzītās hipotēzes.
Cilvēktiesību objekts ir indivīds. Attiecinot cilvēktiesības uz kādu grupu – bērniem, sievietēm, bēgļiem – tās netiek atsvešinātas no indivīda. Cilvēktiesību dalījums grupās liek secināt, ka tādejādi tika atdalīts un pētīts ar bērnu tiesību institūts.
Starptautisko dokumentu izveide starptautiskajā sabiedrībā izskaidroja jēdzienu bērns un to tiesības. Pamatojoties uz dotajiem dokumentiem tika izveidota vienota politika bērnu tiesību aizsardzībā.
ANO Konvencijai par bērnu tiesībām bija liela nozīme bērnu tiesību aizsardzības attīstībai. Latvija, kā demokrātiska valsts, atzīsta starptautiskos principus bērnu tiesību aizsardzībā. Latvijas Republikas likumdošana nepārprotami balstās uz starptautisko likumdošanu. Bērnu tiesību aizsardzības likums, kurš pieņemts 1998.gada 19.jūnijā, ir izdots balstoties uz ANO Konvenciju par bērnu tiesībām.
…
