1. Latvijas ieslodzījumu vietu loma personu reintegrēšanai sabiedrībā pēc soda izciešanas
Latvijas ieslodzījuma vietās ir vērojama pārapdzīvotība, kas rada nepieņemamus apstākļus cietumos. Tā pamatā būtu nepieciešama ieslodzījuma vietu rekonstrukcija un apstākļu uzlabošana. Ņemot vērā, ka valsts Cilvēktiesību birojā ir palielinājies ieslodzīto personu sūdzību skaits, kas pauž neapmierinātību ar dzīvošanas apstākļiem ieslodzījuma vietās un personāla attieksmi kā arī nepamatotu disciplināro sodīšanu, kas ir būtisks iemesls neveiksmīgam resocializācijas procesam pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādes. Tādēļ autore uzskata par nepieciešamu iesākumā aplūkot šībrīža situāciju ieslodzījumu vietās.
Pēc Valsts cilvēktiesību biroja datiem, salīdzinot ar 2002.gadu strauji ir audzis ieslodzīto personu sūdzību skaits par dažādām problēmām ieslodzījuma vietās, ja 2002.gadā tika saņemtas 49 sūdzības, tad 2003.gadā tika iesniegtas 143 rakstiskas sūdzības un sniegtas 229 konsultācijas mutvārdos par personas tiesību uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu iespējamiem pārkāpumiem brīvības atņemšanas vietās un izmeklēšanu cietumos. Bieži ieslodzītie ir lūguši pārvietot viņus uz citu cietumu, lūgumu pamatojot ar iespējamo drošības un dzīvības apdraudējumu cietumā. Dažos gadījumos šis lūgums ir ticis apmierināts, kas liecina, ka apstākļi ieslodzījuma vietās dažkārt ir dramatiski.
Analizējot šos faktus atliek secināt, ka ieslodzījuma vietās Latvijā netiek ievērotas ANO starptautiskā pakta par civilajām un politiskajām tiesībām 10.p., kas nosaka, ka „Visām personām, kam atņemta brīvība, ir tiesības uz humānu apiešanos ar cilvēka personībai piemītošās pašcieņas respektēšanu”.
Kā arī Eiropas cilvēktiesību konvencijas 3.pants. paredz: „Nevienu cilvēku nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt”.
Aplūkojot sūdzību iemeslus, var secināt, ka situācija cietumos personai visbiežāk darbojas nevis pāraudzinoši, bet gan degradējoši un pat pazemojoši attieksmē ne vien no pārējiem ieslodzītajiem, bet arī no ieslodzījuma vietu darbinieku puses. Lielā mērā šī fakta cēlonis ir ieslodzījuma vietu pārapdzīvotība un ieslodzīto personu zemais kultūras un izglītības līmenis.
…
