Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:283221
Оценка:
Опубликованно: 21.06.2006.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 41 единиц
Ссылки: Использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  IEVADS    3
1.  BRĪVO EKONOMISKO ZONU IZVEIDES LIKUMSAKARĪBAS UN MĒRĶI    10
1.1.  Brīvās zonas kā ekonomiskās politikas virziens un tās mērķis    10
1.2.  Brīvo zonu rašanās vēsture un klasifikācija    16
1.3.  Brīvo zonu darbība pasaulē    20
1.4.  Brīvās zonas Baltijas reģionā    23
1.5.  Brīvo zonu darbība un starptautiskās organizācijas    28
2.  LIEPĀJAS SPECIĀLĀS EKONOMISKĀS ZONAS IZVEIDES NEPIECIEŠAMĪBA    32
2.1.  Latvijas ekonomiskais stāvoklis un valdības politika    32
2.2.  Liepājas reģiona ekonomiskais raksturojums    37
2.3.  Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas darbības mehānisma izveidošana    49
2.4.  Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbība    56
2.4.1.  Uzņēmējdarbība    56
2.4.2.  Investīcijas un eksports    60
2.4.3.  Nodarbinātība un darba algas    65
2.4.4.  Ostas darbība    68
2.4.5.  Nodokļi    72
3.  LIEPĀJAS SPECIĀLĀS ZONAS ATTĪSTĪBAS PROJEKTI UN VALSTS POLITIKA    76
3.1.  Investīciju projekti    76
3.1.1.  Ostas infrastruktūras attīstības projekti    77
3.1.2.  Liepājas speciālās ekonomiskās zonas infrastruktūras attīstības projekti    83
3.2.  Valsts politika un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbības atbilstība starptautisko organizāciju prasībām    87
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    100
  BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS    105
Фрагмент работы

Pasaules valstīs tiek plaši pielietotas dažādas metodes un paņēmieni sabalansētai valsts ekonomiskās attīstības virzībai. Izplatīts valsts fiskālās politikas mehānisms dažādu valsts reģionu ekonomisko atšķirību izlīdzināšanai ir brīvo ekonomisko zonu veidošana.
Brīvo ekonomisko zonu veidošanas mērķis plašākā nozīmē ir veicināt tautsaimniecības attīstību, šaurākā nozīmē – radīt īpašus nosacījumus saimnieciskajai darbībai tajās valsts teritorijas daļās, kurās pastāvošo vispārējo nosacījumu ietvaros nevar racionāli izmantot to potenciālās iespējas arī pārredzamā perspektīvā. Ar brīvo ekonomisko zonu radīšanu vien nav iespējams atrisināt tos jautājumus, kas jārisina ekonomiskās dzīves sakārtošanas jomā valstī kopumā, tādēļ tās jāvērtē kā papildlīdzeklis saimnieciskās darbības attīstības veicināšanai.
Lai brīvā ekonomiskā zona varētu funkcionēt, tās pamatā jābūt izdevīgumam, kas parāda saimniekošanas iespēju priekšrocības zonā salīdzinājumā ar pārējo valsts teritoriju. Šāds izdevīgums izriet no ekonomiskām priekšrocībām un juridiskām garantijām. Brīvo ekonomisko zonu galvenās ekonomiskās priekšrocības ir to piedāvātie nodokļu atvieglojumi, ar kuru palīdzību tajās tiek veicināta uzņēmējdarbība un piesaistītas investīcijas, līdz ar to tiek attīstīta ražošana un palielinās darba vietu skaits. Bez tam atvieglojumu rezultātā nenomaksātās nodokļu summas tiek investētas konkrētās zonas infrastruktūras attīstībā un moderno tehnoloģiju ieviešanā, kas rada lielāku produkcijas pievienoto vērtību. Tomēr jāņem vērā zonas negatīvā ietekme uz konkurenci un nodokļu ieņēmumu zaudējumi, kas ilgākā laika periodā ar darba vietu pieaugumu un sekojošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu pieaugumu var arī neatmaksāties. Līdz ar to brīvo ekonomisko zonu darbība valstij kopumā var izrādīties neizdevīga.
Atsevišķs jautājums Latvijā ir brīvo ekonomisko zonu likumdošanas saskaņošana ar starptautisko organizāciju prasībām. Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir integrēšanās Eiropas struktūrās un viens no galvenajiem uzdevumiem šī mērķa sasniegšanai ir dažādu nozaru darbības saskaņošana ar starptautisko organizāciju direktīvām. Attiecībā uz speciālo ekonomisko zonu likumdošanu Latvijā galvenā problēma ir nodokļu atvieglojumu piesaiste eksporta apjomam, t.i., speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums var saņemt likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus tikai tad, ja vismaz 80% produkcijas eksportē. Šī norma ir pretrunā ar starptautisko organizāciju (ES, PTO) direktīvām par valsts atbalstu eksportam, kas pasludina to par konkurences izkropļojumu.
Brīvo zonu darbības laikā Latvijā nav veikta vispusīga to darbības analīze. Aktuāls ir kļuvis jautājums par nepieciešamību paaugstināt brīvo ekonomisko zonu aktivitāti investīciju piesaistē, uzņēmējdarbības veicināšanā, jaunu darba vietu radīšanā un līdz ar to nodokļu masas palielināšanā, lai tādējādi paātrinātu reģiona attīstību un uzlabotu vispārējo sociālo vidi. Vienlaicīgi nepieciešams koordinēt brīvo ekonomisko zonu darbību saskaņā ar starptautisko organizāciju normām un kritērijiem, lai no tā neciestu ne valsts politikas primārie mērķi, ne pašu brīvo zonu darbības pozitīvie aspekti. Lai to panāktu, jāizanalizē brīvo ekonomisko zonu darbības nepilnības, jāizvērtē to pastāvēšanas plusi un mīnusi un jārada priekšlikumi, lai optimizētu brīvo zonu darbību nākotnē.
Maģistra darba mērķis ir izvērtēt brīvo ekonomisko zonu kā ekonomiskās politikas mehānisma nozīmi konkrēta reģiona un valsts attīstības skatījumā un atrast ceļus un iespējas, lai paaugstinātu to lomu reģiona attīstībā.
Lai realizētu minēto mērķi, darbā tiek risināti vairāki uzdevumi. Tiek noteiktas un analizētas brīvo ekonomisko zonu veidošanas vispārējās likumsakarības un mērķi, pasaules valstu pieredze brīvo zonu veidošanā un darbībā. Analizējot situāciju Latvijā, tiek sašaurināts pētāmo objektu loks un izvērtēta konkrēta brīvā zona - Liepājas speciālā ekonomiskā zona, analizēta tās darbība un ietekme uz Liepājas reģiona attīstību, pozitīvās un negatīvās iezīmes, izvērtēti zonas attīstības projekti un to nozīme perspektīvā. Atsevišķi tiek analizēta valsts politika Latvijā attiecībā uz brīvo ekonomisko zonu darbību un likumdošanu, noteikti pozitīvie un negatīvie aspekti.
Darba pirmajā daļā veikta ārvalstu pieredzes par brīvajām ekonomiskajām zonām apkopošana un analīze par brīvzonu izveidošanu, investīciju piesaistīšanu un citiem aspektiem. Ir veikts ieskats vairāku pasaules valstu brīvo zonu darbībā, atsevišķi akcentējot Baltijas jūras reģiona brīvo zonu darbību. Tiek noteikti brīvo zonu efektivitātes kritēriji, veikta klasifikācija un izvērtēta atbilstība starptautisko organizāciju prasībām. Pirmajā daļā par informācijas pamatbāzi izmantoti konferences “Baltijas reģiona brīvās zonas un brīvās ostas 2000” materiāli, kā arī Neatkarīgā informācijas pētniecības biroja apkopotie materiāli par brīvo zonu darbību pasaulē.

Darba otrajā daļā veikta izvērsta analīze par konkrētu Latvijas brīvo zonu – Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Tiek analizēta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbība no dažādiem tās aspektiem; izvērtēta uzņēmējdarbība, investīcijas un eksports, nodarbinātība un darba algas, nodokļu rādītāji, atsevišķs ieskats veikts ostas darbībā. Veikts arī ieskats Latvijas ekonomiskajā situācijā, vilktas paralēles un raksturota Liepājas reģiona ekonomiskā situācija uz citu Latvijas reģionu fona. Šajā daļā analīzei galvenokārt izmantoti Liepājas SEZ pārvaldes apkopotie statistikas dati un Liepājas Domes apkopotā statistiskā informācija.
Darba trešajā daļā izvērtēti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības projekti, to perspektīvā nozīme brīvās zonas un visa reģiona vispārējā attīstībā. Atsevišķi analizēta valsts politika brīvo ekonomisko zonu darbības un likumdošanas jautājumos, izvērtētas pretrunas starp valsts politikas vēlamajiem aspektiem un brīvās zonas īstenoto darbības politiku.
Ierobežotas statistiskās informācijas dēļ, analizējot pasaules brīvo ekonomisko zonu darbību, radās grūtības vispusēji izvērtēt atsevišķus aspektus brīvo zonu darbībā. Savukārt izvērtējot statistikas datus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbību, analīzes un salīdzināšanas problēmas radās atsevišķu datu nesakritības dēļ. Kā piemērs jāmin pieejamā informācija par SEZ uzņēmumu nomaksātajām nodokļu summām un saņemtajiem nodokļu atvieglojumiem – SEZ pārvaldes dati, kas apkopoti pēc pašu uzņēmumu sniegtajām ziņām, samērā krasi atšķiras no oficiālās nodokļu administrēšanas institūcijas – Valsts Ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas.
Analizējot brīvo ekonomisko zonu darbību, darbā izmantoti vairāki atšķirīgi termini - brīvās ekonomiskās zonas, brīvās zonas, brīvzonas -, kas pēc savas būtības neatšķiras un apzīmē vienu un to pašu jēdzienu, jo pasaules praksē šo zonu apzīmēšanai nav ieviesta vienota terminoloģija.
Brīvās ekonomiskās zonas var definēt kā valsts ekonomiskās politikas mehānismu, kura mērķis ir stimulēt mazāk attīstīto reģionu attīstību un izlīdzināt pastāvošās ekonomiskās atšķirības starp atsevišķiem valsts reģioniem, kā arī veicināt starptautisko tirdzniecību.
Brīvās ekonomiskās zonas nav korekti salīdzināt ar tā saucamajām nodokļu paradīzēm jeb ārzonām (offshore zonām), jo brīvajās zonās eksistē tikai daļējas nodokļu atlaides un ir daudz stingrāka zonās strādājošo kompāniju kontrole, kas neļauj tās izmantot dažādu mahināciju, tai skaitā naudas legalizācijas operācijās. Offshore zonu darbības specifika būtiski atšķiras no pārējām brīvajām zonām – tās tradicionāli tiek izmantotas, lai atvieglotu starptautiskās uzņēmējdarbības finansēšanu, bet parasti ne pašu zonu teritorijā -, tāpēc šajā darbā ārzonu darbība netiks analizēta.
Brīvās ekonomiskās zonas atšķiras pēc to izveides mērķa. Pamatā var izšķirt divu veidu brīvās zonas – starptautisko tirdzniecību un reģionālo attīstību stimulējošās.
Uz starptautisko tirdzniecību orientētās brīvās ekonomiskās zonas parasti tiek izveidotas nozīmīgos tirdzniecības mezglos un rajonos, kuros ir labi attīstīta infrastruktūra. Reģionālo attīstību stimulējošās brīvās zonas tiek veidotas mazāk attīstītajos rajonos un to galvenais uzdevums ir, piesaistot investīcijas un radot jaunas darba vietas, attīstīt ražošanu.
Nevar viennozīmīgi pateikt, vai brīvās ekonomiskās zonas stimulē ekonomikas attīstību vai nē. Brīvās zonas var veiksmīgi darboties kā uz eksportu orientētas ražošanas attīstības pirmais posms. …

Коментарий автора
Комплект работ:
ВЫГОДНО купить комплект экономия −42,96 €
Комплект работ Nr. 1192805
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация