IKT kā vide izglītības iestādes vadībai
Līdz ar LIIS izglītības iestādē ir izveidots pamatu pamats – vienota sistēma, kas ieviešas dzīvē: datu bāzes: skolēnu, skolotāju- darbinieku, tarifikācijas datorizēta izveide, mācību plāna izveide, u.c. Tomēr LIIS, kā arī citās, ar informācijas apriti saistītās jomās nav noteiktības drošības prasību izpildē (datu šifrēšana, elektroniskā paraksta izmantošana). Arī LIIS programmatūra nenodrošina visu skolām nepieciešamo funkcionalitāti, arī papīra veidā nododamo dokumentu apjoms nav samazināts, nav apstiprinātas atbilstošas izmaiņas izglītības iestādēm saistošajos noteikumos.
Katra izglītības iestāde, kā arī ikviena izglītības jomas institūcija, nevar pilnvērtīgi funkcionēt bez efektīvas un kvalitatīvas informācijas:
ieguves,
aprites.
Organizācijā informācijas aprite ir gan vertikāla, gan horizontāla, kā arī vienreizēja izmantošanas ziņā (informatīva) vai vairākkārt izmantojama dažādās izmantojamības pakāpēs (arhivāra, analītiska, datu bāze, u.c.). Informācijas apstrāde notiek katrā cilvēka darbības jomā, katrā organizācijā. Dati- formalizētā veidā attēlota tekstuāla, skaitliska, grafiska, video- un audio informācija, kuru lietotājs vai datu apstrādes ierīces var interpretēt, apstrādāt vai pārsūtīt.
Mūsu informācijas sabiedrība virzās un ir ceļā uz zināšanu sabiedrību, tad informācijai, informātiskiem procesiem, t.i. informācijas: ieguvei, apritei, apstrādei, izplatīšanai, izsniegšanai ir arvien lielāka nozīme. Izglītības iestādēs IKT tehnoloģijas ienāk nepārtraukti, tāpēc to efektīva un kvalitatīva izmantošana ir ļoti aktuāls jautājums, jo katra izglītības iestāde, tāpat kā jebkura organizācija, balstās uz:
cilvēkiem;
finansēm;
materiālajām vērtībām;
informācijas.
Visa pamatā ir dati, tie var būt skolēnu uzskaite, darbinieku uzskaite, finanses, skolēnu sekmes, sadarbības partneru dati, aptauju rezultāti, u.c. Dati ir svarīgs resurss. To ieguve ir
gan vienkārša, gan ļoti komplicēta. Datu un arī informācijas vākšana nevar būt mērķis pats par sevi, tiem:
1) jābūt pamatotiem, ticamiem;
2) jābūt ar mērķi, kas virzīts uz rezultātu.
Tomēr dati paši par sevi neko nesniedz, tos apstrādājot, no tiem ir jāizvelk informācija, piemēram, vai skolēnu projektu kvantitāte nodrošina to kvalitatīvu izstrādi, u.c. Kad informācija ir iegūta, to var izmantot skolas darbībā, pieņemt lēmumus, kas veicina skolas attīstību un virzību uz mērķu un uzdevumu izpildi.
Arvien vairāk uzkrājot informāciju rodas zināšanas. Zināšanas palīdz izprast procesus, skatīties uz dažādām lietām, notikumiem un redzēt tajos sakarības, saites un iemeslus, redzēt attīstību, veicot SVID (S– Stiprās puses, V – Vājās puses, I – Iespējas, D– Draudi) analīzi paredzēt nākotnes iespējas. SVID analīze ir sistemātiska, vispārīga grupu darba metode pašreizējās situācijas un attīstības iespēju novērtēšanai. Šo metodi var plaši izmantot, lai kāds arī būtu analizējamo jautājumu un dalībnieku loks. Atkarībā no apstākļiem to var dažādi modificēt.
Ir ļoti daudz veidu kā ikvienu izglītības iestādi virzīt attīstības un progresa virzienā. Lai tā kļūtu konkurētspējīgāka ir jāpieņem gudri un atjautīgi lēmumi, kas prasa pielietot iepriekš gūtās zināšanas, veidojot labākus ceļus kā risināt problēmas. Ir tikai viens veids kā sasniegt konkurētspēju, tas ir, vadot organizāciju (arī izglītības iestādi) rīkoties inteliģenti. Inteliģence dod iespējas lietot zināšanas no pagātnes, lai veiktu akurātākas prognozes par nākotni. Tātad inteliģence ir iespējas ko dod datu pārvēršana informācijā un informācijas izmantošana.
Ikvienas izglītības iestādes vadītājam un vadībai jāpārzina datu pārvēršana informācijā un iegūtās informācijas izmantošanas process, kā tas sākas, kā tas jāorganizē, kā tas jāpārvalda, kā tas jākontrolē.
…
