Eiro ieviešanas ieguvumu un izmaksu analīze Latvijā

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Bakalaura darba rakstīšanas gaita tika izdarīti sekojoši secinājumi:
1. EMS izveidošana nav pirmais valūtas savienības radīšanas mēģinājums Eiropā.
2. Saskaņā ar Māstrihtas līgumu, kas tika izstrādāts pēc Deloras plāna, EMS tika izveidota trīs posmos no 1990. -1999. gadam.
3. 2006. gada tika izstrādāts un pieņemts Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns, kur tiek reglamentēti eiro ieviešanai nepieciešami pasākumi un procedūras, kā arī noteiktas atbildīgās institūcijas. Laika gaitā tika veikti atsevišķi plāna grozījumi.
4. Sākumā Latvija plānoja izpildīt Māstrihtas kritērijus līdz 2007.gada sākumam, kas pieļautu fiziski ievest eiro 2008.gada 1.janvārī. Tomēr tas neizdevās pārāk augstā inflācijas līmeņa dēļ.
5. Ieguvumi un zaudējumi no pievienošanas optimālai valūtas zonai ir atkarīgi no valsts un valūtās zonas savstarpējas integrācijas pakāpes.
6. Dibināšanas momentā (1999.) EMS neatbilda optimālas valūtas zonas kritērijiem un nebija pārliecinošu ekonomisko iemeslu tās eksistēšanai. Tomēr laika gaitā tā pievirzās optimālas valūtas zonas nosacījumiem.
7. Kamēr EMS pilnībā neatbilst optimālās valūtas zonas nosacījumiem, eksistē dažādu stohastisko šoku riski, kas varētu negatīvi skart eirozonas dalībvalstu ekonomisko stāvokli.
8. Iespējamo asimetrisko šoku rezultātā, tā nelabvēlīgā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību tiks likvidēta pietiekoši elastīga darba tirgus dēļ. Darba algas Latvijā ir efektīvs šoku absorbēšanas mehānisms un tās ļauj ekonomikai pielāgoties asimetriskajiem šokiem.
9. Latvijas iestāšanās eirozonā kļūs par rādītāju, kas liecina par ekonomikas atveseļošanos un tautsaimniecības briedumu. Rezultātā var gaidīt gan kredītreitinga pieaugumu, gan ĀTI pieplūdes palielināšanu.
…