Pēdējā laikā ar vien aktīvāk Latvijas iedzīvotāji sāk nodarboties ar politisko līdzdalību, iesaistot iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus politikas veidošanas procesos, tādā veidā veicinot labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kādai konkrētai sociālai grupai. Straujais nevalstisko organizāciju pieaugums liecina par aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanos politikas līdzdalībā.
Pilsoniskā līdzdalība un iedzīvotāju ieinteresētība valsts dzīvē sekmē sasvstarpēju iedzīvotāju saliedētību, kā arī iedzīvotāju, valsts un pašvaldības saliedētību, sabiedrības interešu pārstāvniecību un demokrātijas stiprināšanu. Pilsoniskā līdzdalība stiprina iedzīvotāju politisko integrāciju un aktīvu līdzdalību parlamentārajā demokrātijā.
Nevalstiskais sektors ir ļoti nozīmīgs sabiedrības attīstībai, jo aktīvi piedalās sabiedriskās aktivitātēs. Nevalstiskās organizācijas sniedz iespēju cilvēkiem paplašināt savu profesionālo un personības izaugsmi, bet jauniešiem – iespēju gūt pirmo darba pieredzi, iesaistoties brīvprātīgo darbā. Nevalstiskās organizācijas tiek veidotas, lai apmierinātu kādu sabiedrības vajadzību, kuru nevar atrisināt valsts, pašvaldība vai privātais sektors.
Vislielākā problēma nevalstisko organizāciju sektorā ir finansējums, līdz ar to, lai veiksmīgi nevalstiskās organizācijas spētu darboties un risināt sabiedrības uzdevumus, ļoti svarīgi ir spēja piesaistīt finanšu līdzekļus.
Visplašāk sabiedrībai ir pazīstami īpaši pasākumi līdzekļu piesaistei, piemēram, gadatirgus, izstādes (mākslas, modes u. c.), konferences un semināri ar ekspertu piedalīšanos, labdarības pusdienas un koncerti, tematiskie vakari, maratoni, turnīri (sporta, deju u.c.), loterijas, atklāšanas, TV un radio izklaides raidījumi, ziedojumu vākšana u. c. pasākumi.
1960.gadā tika dibināta Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācija, kuras mērķis bija sekmēt brīvo tirdzniecību, kas ir kā līdzekli izaugsmes un labklājības sasniegšanai dalībvalstīs, Rietumeiropas valstu ciešākai ekonomiskai sadarbībai, kā arī globālās tirdzniecības paplašināšanai.
1994.gada 1.janvārī stājās spēkā Eiropas Ekonomiskās zonas līgums. Eiropas Ekonomiskās zona tika izveidota kā veids turpmākai Eiropas valstu ciešajai sadarbībai tirdzniecības jomā.
Saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās zonas paplašināšanās līgumu vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieejami divi finanšu instrumenti - Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments.
Iestājot Eiropas Savienībā, nevalstiskām organizācijām ir iespēja piesaistīt finansējumu sabiedrībai nozīmīgu projektu realizēšanai no dažādām Eiropas Savienības valstu finanšu instrumentiem:
• Eiropas struktūrfondu programmas:
1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds;
2) Eiropas Sociālais fonds;
3) Kohēzijas fonds;
4) Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds;
5) Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments.…
