SECINĀJUMI
Bakalaura darba viens no analīzes svarīgākajiem jautājumiem bija ERASMUS programmas
analīze divu nozīmīgāko Eiropas integrācijas teoriju - neofunkcionālisma un liberālās
starpvaldību teorijas – kontekstā. Darba autore atzīst, ka ERASMUS programmas veidošanās
sākumposmu var izskaidrot ar abām integrācijas teorijām, kas pierāda, ka, kaut gan pastāv
debates par teoriju piemērotību noteiktu ES procesu analīzē, gan neofunkcionālistu, gan
liberālās starpvaldību teorija ir pielietojama Eiropas integrācijas procesu izskaidrošanā.
Autore atzīst, ka arī jaunākās Eiropas integrācijas teorijas, piemēram, vēsturiskais
institucionālisms, ir pielietojamas, skaidrojot ERASMUS apmaiņas programmu.
Bakalaura darba empīriskajā daļā, veicot Latvijas Universitātes (LU) un Institut d’ Etudes
Politiques (IEP) respondentu aptauju analīzi, autore secināja, ka ERASMUS programma uz
multikulturālās pieredzes un starpkultūru izglītības pamata ir veicinājusi studentos atvērtību
un uzticēšanos, apmaiņas laikā mazinot sociālo distanci un veicinot stereotipu laušanu, kas,
savukārt, liecina par tolerances veicināšanu.
Salīdzinot LU un IEP respondentu sniegtās atbildes, autore secināja, ka IEP studentiem
tolerances veicināšanas loma (draudzības saites, vēlme kontaktēties, sociālā distances
mazināšanās, sevis neizjušana kā “nevēlams’ kaimiņš, uzticēšanās, strereotipu laušana) bija
raksturīga mazākā mērā nekā LU studentiem, kas, autores prāt, būtu izskaidrojams, papētot šo
jautājumu dziļāk. Savukārt, LU studentiem bija lielākā mērā raksturīga stereotipu veidošanās,
kas, autores prāt, iespējams ir saistīts ar Francijas un Latvijas studentu atšķirībām
multikulturālās vides pieredzē, taču arī tas būtu jāpamato ar jaunu pētījumu.
Veicot aptauju analīzi, tika apstiprināti divi tolerances kritēriji - empātija un domāšanas
diverģence - un pieci tolerances rādītāji - vai studenti ir izrādījuši labvēlību pret citiem
ERASMUS studentiem, varēja pielāgoties svešā kultūrā, viņiem bija raksturīgs augsts
līdzpārdzīvojuma līmenis, spēja veidot attiecības ar citiem ERASMUS studentiem un
vietējiem iedzīvotājiem, kā arī spēja lauzt stereotipus sevī. Darba gaitā tika arī izpētīti pieci
faktori - stereotipu trūkums uztverē, prasme adekvāti novērtēt savu personību, prasme
pieņemt citu, kontaktēšanās biežums, ekstravertums, kas, veicot aptauju datu analīzi, arī tika apstiprināti.
Veicot aptauju analīzi, tika apstiprinātas arī sekojošas piecas analīzes vienības –
multikulturālā pieredzes, sociālās distances, uzticēšanās, stereotipu (veidošanas/laušanas) un
dogmatisma analīzes vienība. Autores izvirzītie tolerances kritēriji, rādītāji un analīzes
vienības ir pielietojamas arī citos ar tolerances veicināšanu saistītajos pētījumos.
Empīriskajā daļā, veicot aptauju analīzi, autore secināja par Gorska un Koverta trīs izstrādāto
starpkultūru izglītības transformācijas līmeņu klātesamību ERASMUS apmaiņas programmā
(sevis transformācija; mācīšanās transformācija un sabiedrības transformācija).…
