SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Inovācijas nozīme 21. gs. ekonomikā ir liela, palielinot sabiedrības labklājību kopumā. Viens no galvenajiem ekonomiskās priekšrocības faktoriem ir zināšanas, kuras rada inovācijas, savukārt inovācijas atražo naudu. Konkurētspējīga un inovatīva valsts ekonomika ir attīstības garants.
2. Ir dažādas inovatīvās domāšanas pieejas, kā arī grāmatas un kursi, kas ļauj attīstīt šīs iemaņas. Uzņēmējiem ir jābūt tālredzīgiem, jo pēc pētījumiem lielākā peļņa pārsvarā ir tiem uzņēmumiem, kuri bieži atjauno savus produktus vai pakalpojumus. Ir nepārtraukti jāeksperimentē, ja grib sasniegt lielākus panākumus.
3. Ar katru gadu Eiropas Savienība no iekšzemes kopprodukta (procentuāli) velta aizvien vairāk pētniecībai un attīstībai, jo pēc iespējas vairāk ir jātuvinās ASV un Japānas līmenim inovācijas aspektā. ES izmaksas pētniecībai un attīstībai (angliski - R&D) no IKP ir mazākas par 0,8 procentpunktiem nekā ASV un mazākas par 1,5 procentpunktiem nekā Japānai. 2010. gadā izmaksas pētniecībai un attīstībai ES sastāvēja ap diviem procentiem, bet mērķis ir trīs procenti.
4. Kopējais Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums Latvijai laika periodā no 2007.-2013. gadam sastāda aptuveni 3,18 miljardus latu. No tiem aptuveni 53% ir ERAF, kurus var izmantot inovācijas veicināšanai Latvijā.
5. Kopējo ES struktūrfondu sadalījumu pa nozarēm: uzņēmējdarbībai un inovācijām tiek veltīts vien 11,60%, bet pirmajā vietā ir transports/informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kuras tiek finansētas vairāk nekā divas reizes par „uzņēmējdarbības un inovāciju” sadaļu jeb (29,90%). Videi finansējums arī ir lielāks nekā uzņēmējdarbībai un inovācijām, gandrīz uz pusi.
6. Eiropas Biznesa un atbalsta tīkls Latvijā piedāvā konsultācijas par tehnoloģijas pārnesi no ārvalstīm Latvijā (caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru) vai otrādāk, kā arī zinātnisko atbalstu tehnoloģijas pārnesei, ko īsteno Latvijas Tehnoloģiskais centrs. Latvija uz 2012. gada 25. aprīli kopā ar tehnoloģijas pieprasījumu un piedāvājumu - izvietojusi 24 tehnoloģijas no 6886, kas ir kopsumma no visām 27 ES dalībvalstu tehnoloģiju piedāvājumiem un pieprasījumiem.
7. Latvijas patentu pieteikumu skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju Eiropas Patentu iestādē ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm. Uz 2009. gadu Latvijai šis skaitlis sastādīja 9,04. Bet Eiropā vidēji - 115,8.
8. Latvija gan importē (7,8%), gan eksportē (4,2%) mazā procentuālajā īpatsvarā (salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm) augsto tehnoloģiju preces un pakalpojumus.
9. Procentuālie izdevumi pētniecībai un attīstībai no IKP 2000.-2010. gadu periodā Latvijā variējas intervālā no 0,38% līdz 0.7%. ES stratēģija ir izdevumos sniegt pētniecībai un attīstībai 3% no IKP. Vidējie izdevumi Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs ir sasnieguši 2% lielumu
10. Kopumā Latvija ieņem pēdējo vietu (pēc Pro Inno Eurode datiem) inovācijas attīstības kopskatā (27 ES dalībvalstu vidū) dēļ daudziem novērtējumiem, kā: mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kuros ir ģenerētas jaunas inovācijas, ātri augošu inovatīvu kompāniju daudzums, publicēto pētījumu skaits, augstu tehnoloģiju produktu un pakalpojumu eksports, darbinieku apmācības, peļņa no patentiem un no jauno produktu pārdošanas.
11. Piecas lielākās problēmas Latvijā (pēc World Economic Forum pētījumiem), lai uzsāktu biznesu, ir: nodokļu reglaments (16,7%) un nodokļu likmes (12,7%), kas kopumā ir gandrīz 30% un ir saistīti ar nodokļu sistēmu. Pozīcijas: neefektīva pārvaldes birokrātija (15,3%) un piekļuve finansējumam (15,2%) - arī ir novērtētas ļoti augstu no kopējā procentuālā sadalījuma.
12. Pēc daudzu ekspertu viedokļiem, Latvijas lielākā problēma, lai kļūtu par inovatīvu valsti ir inovācijas sistēmas trūkums, jeb pēc dažu augstskolu autoru viedokļiem – fragmentāra sistēma. Nekoordinēta iestāžu darbība ir šķērslis inovāciju attīstībai Latvijā. Finansējums no Ekonomikas ministrijas inovatīvai uzņēmējdarbībai ir nevienmērīgi sadalīts.
13. Nodokļu sistēma neparedz nodokļu atlaides inovatīvai uzņēmējdarbībai, kā tas ir daudzās ES dalībvalstīs un pasaules praksē.
14. Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam (pārresoru koordinācijas centrs) ir inovācijas sadaļa, bet nav aprakstītas valsts prioritārās nozares, kuras ir jāattīsta, lai gan pēc Māra Ēlerta domām, tas nav nepieciešams. Šis plāns masu mēdijos ir dēvēts, kā vispārīgs.
15. Summas apmērs par patentu ir 20 000 EUR un lielāks, kas ir liels šķērslis jaunajiem potenciāliem uzņēmējiem, lai uzsāktu inovatīvu uzņēmējdarbību.
Priekšlikumi:
1. Valdībai ir regulāri jāseko līdzās ES Komisijas publicētajai informācijai, pētījumiem un ieteikumiem ES dalībvalstīm, kā arī pēc iespējas jāīsteno „Innovation Union” un „Europe 2020” izstrādātos mērķus un stratēģiju.
…
