Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
1. | Tiesu ekspertīzes institūts Latvijā | 7 |
1.1. | Tiesu ekspertīzes institūta attīstība pasaulē un Latvijā | 7 |
1.2. | Tiesu eksperta profesionālā darbība | 11 |
2. | Tiesu eksperta kompetence un izglītība Latvijā | 22 |
2.1. | Tiesu eksperta profesionālās kompetences | 22 |
2.2. | Tiesu eksperta izglītības procesa organizācija un saturs Latvijā | 25 |
2.2.1. | Tiesu ekspertu izglītība Valsts policijas koledžā | 27 |
3. | Tiesu eksperta darbības tiesiskais regulējums Latvijā | 30 |
3.1. | Tiesu eksperta darbības tiesiskais regulējums Kriminālprocesa likumā | 30 |
3.1.1. | Eksperta statuss kriminālprocesā | 30 |
3.1.2. | Eksperta tiesības kriminālprocesā | 35 |
3.1.3. | Eksperta uzdevumi Kriminālprocesa likumā | 37 |
3.1.4. | Eksperta pienākumi KPL | 39 |
3.1.5. | Eksperta tiesiskais regulējums ekspertīzē | 42 |
3.2. | Eksperta tiesiskais regulējums Tiesu ekspertu likumā | 48 |
3.2.1. | Tiesu eksperta sertifikācija un resertifikācija | 52 |
3.3. | Eksperta darbības tiesiskais regulējums Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā | 55 |
3.4. | Tiesiskais regulējums tiesu eksperta atbildības jomā | 62 |
4. | Eksperta tiesiskais regulējums ārzemēs | 67 |
4.1. | Tiesu ekspertu tiesiskais regulējums Igaunijā | 67 |
4.2. | Tiesu ekspertu tiesiskais regulējums Krievijā | 72 |
Secinājumi un priekšlikumi | 78 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 81 | |
Apzīmējumu saraksts | 87 | |
Pielikumi | 88 |
Administratīvā procesa likumā un civilprocesa likumā ekspertīzes nosaka, kad faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas, kādas ir tiesu ekspertiem. Ekspertīzes izdara ekspertīžu iestādes eksperts vai cits lietpratējs, pēc administratīvā procesa, vai cits speciālists, pēc civilprocesa likuma. Eksperts ir personīgi atbildīgs par savu atzinumu, tam jābūt motivētam un pamatotam. Pēc kriminālprocesa likuma eksperts izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai jāveic izpēte, izmantojot speciālas zināšanas, ierīces un vielas. Procesa virzītājs var arī pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.
Izmeklēšanas gaitā procesa virzītājam nereti rodas problēmas, kuras viņš nevar izskatīt sakarā ar speciālo zināšanu trūkumu vai arī tas viņam aizliegts ar kriminālprocesa likumu, tādēļ viņam nākas pieaicināt ekspertu, kam ir šīs speciālās zināšanas, kā arī, protams, ieguvis tiesības veikt noteikto ekspertīzi. Tiesības veikt noteikto ekspertīzi ekspertam dod saņemtais sertifikāts, taču ko darīt, ja šādu ekspertu varētu vairs nebūt?
Darba mērķis: izpētīt un noskaidrot pašreizējo tiesu eksperta darbības reglamentējošos tiesību aktus, konstatēt nepilnības un izpētes gaitā rast ieteikumus šo problēmu risināšanā.
Pētījuma hipotēze: tiesību aktu pilnveidošana iespaido reālo tiesu eksperta darbību.
Darba uzdevums:
1.Apkopot materiālus par kriminālistikas vēsturi;
2.Apkopot un izanalizēt literatūru, normatīvos aktus, kas saistīti ar ekspertīzes izdarīšanu;
3.Sniegt visaptverošu skatu par ekspertīzi, kā vienu no pierādīšanas līdzekļiem kriminālprocesā, administratīvajā procesā un civilprocesā un tās loma kriminālistikā;
4.Izanalizēt normatīvos aktus, kuri ir saistoši ekspertu kriminālistu tiesiskai darbībai;
5.Iepazīties ar ekspertīžu iestāžu darbību un funkcijām.
6.Izpētīt tiesu ekspertam nepieciešamās profesionālās kompetences, tiesu eksperta izglītības organizāciju un saturu;
7.Izpētīt ekspertu tiesisko regulējumu ārvalstīs.
Lai realizētu izvirzītos mērķus, tiks izmantotas vairākas pētīšanas metodes, par dominējošām izvēloties aprakstošo, salīdzinošo, vēsturisko, sistēmisko un analītisko metodi.
Pētījuma objekts: Ekspertīžu iestāžu vēsture un to darbības tiesiskais regulējums.
Pētījuma priekšmets: Tiesu ekspertu darbību regulējošie normatīvie akti.
Pētījuma periods:
1.Informācijas iegūšana un apkopošana.
2.Iegūtās informācijas izpēte, sistematizācija.
3.Iegūtās informācijas analizēšana.
4.Secinājumu un priekšlikumu veidošana.
Pētījuma bāze: Veicot pētījumu, galvenokārt, tika pētīta Latvijas Republikas normatīvā bāze, proti, likumi un Ministru kabineta noteikumi, ārvalstu normatīvā bāze, kā arī tika pētītas literatūras, laikrakstu un interneta publikācijas.…
Autors savam maģistra darbam izvēlējās tēmu – „Eksperts, tā tiesiskais regulējums Latvijā”. Tēmas izvēle ir saistīta ar autora praktisko darbību Valsts policijas kriminālpolicijas un Valsts policijas koledžas kriminālistikas katedras asistenta amatos, kas tiešā veidā ir savienots ne tikai ar jauno policijas darbinieku, bet arī ar tiesu ekspertu apmācību. Tēma ir aktuāla tiesu ekspertiem, kas strādā un veic ekspertīzes un studentiem, kas beigs Valsts policijas koledžu un iegūs atbilstošu eksperta specialitātes kvalifikāciju. Šī tēma autoram likās aktuāla arī tāpēc, ka noziedzība pasaulē un mūsu valstī vairāk vai mazāk vienmēr pastāvēs un ir svarīgi, lai persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tiktu taisnīgi sodīta. Lai iespējamais noziedznieks tiktu atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, viņa vaina tiesā ir jāpierāda, tāpēc liela nozīme ir pierādījumiem, kurus var sniegt tiesu eksperts.
- Eksperts, tā tiesiskais regulējums Latvijā
- Personas goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība
- Starptautiski tiesiskā sadarbība - starptautiskā civilprocesa būtiska sastāvdaļa
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Nekustamo īpašumu atsavināšanas tiesiskais regulējums
Дипломная для университета82
-
Pirkuma līguma tiesiskais regulējums
Дипломная для университета97
-
Adopcijas tiesiskais regulējums
Дипломная для университета80
Оцененный! -
Trasts un tā tiesiskais regulējums
Дипломная для университета57
Оцененный! -
Franšīzes tiesiskais regulējums Latvijā
Дипломная для университета68
Оцененный!