Дипломная
Точные науки и природа
Охрана природы
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kā īpašuma tiesību ...-
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kā īpašuma tiesību aprobežojums
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | ĪPAŠI AIZSARGĀJAMO DABAS TERITORIJU JĒDZIENS UN TO VEIDI | 5 |
1.1. | AIZSARGĀJAMO TERITORIJU JĒDZIENS | 5 |
1.2. | AIZSARGĀJAMO TERITORIJU VEIDI | 13 |
1.2.1. | Dabas rezervāti | 14 |
1.2.2. | Nacionālie parki | 16 |
1.2.3. | Biosfēras rezervāti | 17 |
1.2.4. | Dabas parki | 18 |
1.2.5. | Dabas liegumi | 19 |
1.2.6. | Aizsargājamās jūras teritorijas | 20 |
1.2.7. | Aizsargājamo ainavu apvidi | 21 |
2. | ĪPAŠUMA TIESĪBU IEROBEŽOŠANAS GALVENIE PRIEKŠNOTEIKUMI | 26 |
3. | APROBEŽOJUMU REZULTĀTĀ RADĪTO ZAUDĒJUMU KOMPENSĀCIJA | 36 |
3.1. | ATLĪDZĪBA PAR MEŽSAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEROBEŽOJUMIEM | 45 |
3.2. | ZEMES ATPIRKŠANA | 49 |
3.3. | NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻU ATVIEGLOJUMI | 52 |
KOPSAVILKUMS | 54 | |
ANOTATION | 58 | |
АННОТАЦИЯ | 9 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN JURIDISKO AKTU SARAKSTS | 60 |
Ievads
Laika gaitā arvien aktuālāks ir kļuvis jautājums gan par atsevišķu dabas elementu (iznīkstošo augu un dzīvnieku sugu), gan arī par veselu dabas kompleksu (teritoriju) saglabāšanu. Līdz ar to ir izveidotas dažādas kategorijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, sakarā ar ko, daudziem ir jāsamierinās, ka viņiem piederošās zemes atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – aizsargājamās teritorijas), un šajās zemēs ir aizliegta saimnieciskā darbība.
Sabiedrībā nereti valda viedoklis, ka nekustamā īpašuma īpašnieks ir neierobežots savās tiesībās. Tomēr, neskatoties uz to, ka īpašuma tiesības ir vienas no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām, kas nostiprinātas Satversmē un Latvijai saistošos starptautiskajos aktos, īpašniekiem ir jāņem vērā, ka īpašuma tiesības ir arī jebkura indivīda tiesības uz kvalitatīvu un sabalansētu dzīves vidi sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai un dažādu interešu līdzsvarošanai un, ka tās nav neierobežotas.
Iegādājoties nekustamo īpašumu, īpašniekam parasti ir tālejoši mērķi attiecībā uz šī īpašuma izmantošanu, kā, piemēram, māju celtniecība, mežu izstrāde, nekustamā īpašuma apsaimniekošana u.tml. Līdz ar to šādā situācijā veidojas valsts un indivīda interešu kolīzija.
Pārveidojot nekustamo īpašumu par aizsargājamu teritoriju, kas paredz dažādus saimnieciskās darbības ierobežojumus, tiek ierobežotas īpašnieku intereses un tiesības uz sava īpašuma pilnīgu izmantošanu. Zemes īpašniekam jāņem vērā, ka iegādājoties zemi, kam ir aizsargājamās teritorijas statuss, iespējams neizdosies īstenot tās ieceres, kas bija plānotas, nezinot papildu noteikumus, kas attiecas uz šo vietu. Daudzi īpašnieki, kuru zeme atrodas aizsargājamā teritorijā, ir neapmierināti, ka nedrīkst savā īpašumā brīvi rīkoties, ka uz viņiem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteikti ierobežojumi. Turklāt jauniegūtās zemes īpašnieks nereti uzsver, ka nav zinājis par tās aizsargājamo statusu.
Katra tiesiskā regulējuma pamatā ir tā objektīvs uzdevums saskaņot savstarpēji pretēji vērstas intereses, līdz ar to pats svarīgākais mērķis ir sabiedrības un atsevišķa indivīda interešu (mērķu) sabalansēšana.
Cilvēka dzīve un darbība norit viņa mijiedarbības procesā ar dabu. Cilvēks - sabiedrība - daba: šī triāde ir radījusi laika gaitā daudzas problēmas, kuru aktualitāte ir jo īpaši nozīmīga mūsdienās. Tomēr, līdz šim daļā sabiedrības ir izveidojusies negatīva attieksme gan pret aizsargājamām teritorijām, gan pret dabas aizsardzības pasākumiem, veidojot jaunas aizsargājamās teritorijas. Tas saistīts ar to, ka valsts līdz šim pilnvērtīgi nav nodrošinājusi adekvātu kompensāciju piešķiršanu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai aizliegumiem šādās teritorijās. Līdz ar to šādu teritoriju īpašnieki atrodas neapskaužamā situācijā: izmantojot paši savus zemes resursus saimnieciskām vajadzībām, viņi pelnīt nedrīkst, bet arī zaudējumus par neiegūto labumu neviens neatlīdzina.
Maģistra darbā pētāmā problēma ir saistīta ar pašreizējo aktuālo problēmu atrisināšanu - kompensāciju piešķiršanu īpašniekiem, kuru zeme atrodas aizsargājamā teritorijā. Kompensācijas pilnīga ieviešana un realizēšana praktiskā veidā dabas aizsardzības jomā šobrīd ir aktuāla un prioritāra.
Pārveidojot īpašumu par aizsargājamu teritoriju un nosakot tajās saimnieciskās darbības ierobežojumus, vienlaikus ir nepieciešams izstrādāto kompensācijas mehānismu, kas atlīdzinātu aizsargājamo teritoriju zemes īpašniekiem radītos zaudējumus, realizēt un ieviest praksē.
Maģistra darba mērķis ir analizēt normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz īpašumtiesībām un īpašumtiesību aprobežojumiem, identificējot praktiskās un teorētiskās problēmas.
Maģistra darbā tiks noskaidrots vai īpašumtiesību aprobežošana aizsargājamās teritorijās no valsts puses ir attaisnojama. Tiks noskaidrots, vai īpašumtiesību aprobežošanas kompensācijas mehānisms darbojas un vai tas ir samērīgs.
Maģistra darba uzdevumi:
1. izpētīt aizsargājamo teritoriju izveidošanas priekšnoteikumus;
2. izpētīt un analizēt īpašumtiesību ierobežošanas galvenos priekšnoteikumus;
3. izpētīt un analizēt kompensācijas veidus par īpašumtiesību aprobežojumiem.
Minētie jautājumi tiks apskatīti sadalot darbu trīs pamatnodaļās:
1. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju jēdziens un to veidi;
2. Īpašuma tiesību ierobežošanas galvenie priekšnoteikumi;
3. Aprobežojumu rezultātā radīto zaudējumu kompensācija.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams pielietot tādas darba metodes kā analīzes, aprakstošā un salīdzinošā metode. Darbs galvenokārt veidots balstoties un normatīvajiem aktiem, dažādu autoru rakstiem un literatūru, kā arī pieejamo tiesu praksi un personīgo pieredzi.
…
Laika gaitā arvien aktuālāks ir kļuvis jautājums gan par atsevišķu dabas elementu (iznīkstošo augu un dzīvnieku sugu), gan arī par veselu dabas kompleksu (teritoriju) saglabāšanu. Līdz ar to ir izveidotas dažādas kategorijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, sakarā ar ko, daudziem ir jāsamierinās, ka viņiem piederošās zemes atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – aizsargājamās teritorijas), un šajās zemēs ir aizliegta saimnieciskā darbība. Sabiedrībā nereti valda viedoklis, ka nekustamā īpašuma īpašnieks ir neierobežots savās tiesībās. Tomēr, neskatoties uz to, ka īpašuma tiesības ir vienas no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām, kas nostiprinātas Satversmē un Latvijai saistošos starptautiskajos aktos, īpašniekiem ir jāņem vērā, ka īpašuma tiesības ir arī jebkura indivīda tiesības uz kvalitatīvu un sabalansētu dzīves vidi sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai un dažādu interešu līdzsvarošanai un, ka tās nav neierobežotas. Iegādājoties nekustamo īpašumu, īpašniekam parasti ir tālejoši mērķi attiecībā uz šī īpašuma izmantošanu, kā, piemēram, māju celtniecība, mežu izstrāde, nekustamā īpašuma apsaimniekošana u.tml. Līdz ar to šādā situācijā veidojas valsts un indivīda interešu kolīzija. Pārveidojot nekustamo īpašumu par aizsargājamu teritoriju, kas paredz dažādus saimnieciskās darbības ierobežojumus, tiek ierobežotas īpašnieku intereses un tiesības uz sava īpašuma pilnīgu izmantošanu. Zemes īpašniekam jāņem vērā, ka iegādājoties zemi, kam ir aizsargājamās teritorijas statuss, iespējams neizdosies īstenot tās ieceres, kas bija plānotas, nezinot papildu noteikumus, kas attiecas uz šo vietu. Daudzi īpašnieki, kuru zeme atrodas aizsargājamā teritorijā, ir neapmierināti, ka nedrīkst savā īpašumā brīvi rīkoties, ka uz viņiem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteikti ierobežojumi. Turklāt jauniegūtās zemes īpašnieks nereti uzsver, ka nav zinājis par tās aizsargājamo statusu. Katra tiesiskā regulējuma pamatā ir tā objektīvs uzdevums saskaņot savstarpēji pretēji vērstas intereses, līdz ar to pats svarīgākais mērķis ir sabiedrības un atsevišķa indivīda interešu (mērķu) sabalansēšana. Cilvēka dzīve un darbība norit viņa mijiedarbības procesā ar dabu. Cilvēks - sabiedrība - daba: šī triāde ir radījusi laika gaitā daudzas problēmas, kuru aktualitāte ir jo īpaši nozīmīga mūsdienās. Tomēr, līdz šim daļā sabiedrības ir izveidojusies negatīva attieksme gan pret aizsargājamām teritorijām, gan pret dabas aizsardzības pasākumiem, veidojot jaunas aizsargājamās teritorijas. Tas saistīts ar to, ka valsts līdz šim pilnvērtīgi nav nodrošinājusi adekvātu kompensāciju piešķiršanu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai aizliegumiem šādās teritorijās. Līdz ar to šādu teritoriju īpašnieki atrodas neapskaužamā situācijā: izmantojot paši savus zemes resursus saimnieciskām vajadzībām, viņi pelnīt nedrīkst, bet arī zaudējumus par neiegūto labumu neviens neatlīdzina. Maģistra darbā pētāmā problēma ir saistīta ar pašreizējo aktuālo problēmu atrisināšanu - kompensāciju piešķiršanu īpašniekiem, kuru zeme atrodas aizsargājamā teritorijā. Kompensācijas pilnīga ieviešana un realizēšana praktiskā veidā dabas aizsardzības jomā šobrīd ir aktuāla un prioritāra. Pārveidojot īpašumu par aizsargājamu teritoriju un nosakot tajās saimnieciskās darbības ierobežojumus, vienlaikus ir nepieciešams izstrādāto kompensācijas mehānismu, kas atlīdzinātu aizsargājamo teritoriju zemes īpašniekiem radītos zaudējumus, realizēt un ieviest praksē.
- Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kā īpašuma tiesību aprobežojums
- Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē
- Nekustamā īpašuma pirkuma līgums
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē
Дипломная для университета50
Оцененный! -
Nekustamā īpašuma pirkuma līgums
Дипломная для университета48
Оцененный! -
Kredīta (nekustamā īpašuma iegādei) tiesiskais regulējums
Дипломная для университета72
-
Dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanas tiesiskais regulējums
Дипломная для университета56
Оцененный! -
Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā - tiesiskā regulējuma problemātika
Дипломная для университета65
Оцененный!