Sabiedrībai ir daudz dažādu vajadzību, ar kuru apmierināšanu nodarbojas valsts. Kā vienu no šīm vajadzībām var minēt vajadzību pēc izglītības. Izglītība, konkrētajā gadījumā pamatizglītība ir pakalpojums, ko nevar iegādāties tirgus sistēmā, jo tā lietošanu nedrīkst ierobežot tikai ar to sabiedrības daļu, kas var par to samaksāt. Bez tam arī ne visi varbūt vēlas to lietot. Tāpēc valsts reglamentē šī pakalpojuma sniegšanu un arī finansēšanu.[3,140. lpp.]
Straujās izmaiņas ražošanas tehnikā un tehnoloģijā, informācijas lomas pieaugums un globalizācijas procesi, kas aptver visas valstis, palielina uzņēmējfaktora lomu ekonomikas attīstībā. Tiek uzskatīts: jo valsts ir bagātāka ar uzņēmīgiem cilvēkiem, jo lielākas ir tās attīstības iespējas. Komunistiskās sistēmas nestimulēja un ierobežoja cilvēka iniciatīvu, tāpēc cilvēka uzņēmēj spējas tika apslāpētas. Cilvēka bagātība tika saistīta ar citu cilvēku ekspluatāciju, bet ne ar tā spējām. Tāpēc daļa sabiedrības locekļu psiholoģiski nevarēja pieņemt uzņēmēju kā sabiedrībai nepieciešamu un vēlamu personu. Situācija pakāpeniski mainās: to nosaka paaudžu maiņa. Tomēr tas ir ilgstošs process un nenotiek bez konfliktiem.[7,14. lpp.]
Ļoti svarīgs faktors jaunās paaudzes veidošanā ir izglītība, konkrētāk , tās kvalitāte, no pašreizējās izglītības kvalitātes ir atkarīgs darbaspēka tirgus nākotnē.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna prioritāšu formulējumos teikts, ka, ’’Latvijas attīstības pamatā ir jābūt sabiedrības spējai radīt jaunas zināšanas un tās izmantot tautsaimniecības attīstībai un vispārējā dzīves līmeņa celšanai. Zināšanu sasaiste ar kapitālu, tehnoloģijām un darbaspēku, to arvien pieaugošais īpatsvars ikvienā produktā un darbībā ved pie “jaunās ekonomikas” nostabilizēšanās Latvijā”.
Jaunās ekonomikas nostabilizēšanās mūsdienu globalizētajā tautsaimniecības sistēmā ir būtisks valsts konkurētspējas paaugstināšanas faktors. Jaunās ekonomikas pamatnosacījums ir augstas kvalitātes izglītība visās izglītības pakāpēs un veidos.[4,3.lpp. ]…
